2019. gada 6. jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu – kukuļošanu – pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016. gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā desmit tūkstošu eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota. Ja fiziska vai juridiska persona akceptē un praktizē kukuļošanu, vienīgās zāles ir nesaudzīga saukšana pie atbildības un disciplinējoša soda piemērošana. Turklāt jebkuram uzņēmumam, kas vēlas saņemt pasūtījumu citā valstī un gatavs rīkoties nelikumīgi, jāapzinās, ka tas atbild par savu rīcību saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.”
2014. gada 30. maijā Latvijā stājās spēkā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Latvija kā minētās Konvencijas dalībvalsts ir uzņēmusies pienākumu atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kuras izdarījušas ārvalstu amatpersonu kukuļošanu vai ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, starpniecību kukuļošanā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
KNAB atgādina – ja Latvijā vai ārvalstīs amatpersonas fiziskai vai juridiskai personai pieprasa kukuli, šāda veida darījumos nekādā gadījumā nedrīkst iesaistīties un par kukuļa pieprasīšanu nekavējoties jāziņo KNAB vai konkrētās valsts tiesībsargājošajām iestādēm.
