Finanšu krīzes vidusposmā, konkrēti – 2009. gadā, grāmatu izdevēju skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 17%, izdoto grāmatu skaits saruka par 21%, bet to tirāža – par 33%, atgādina E. Ungure. LNB rīcībā esošie dati par pašreizējo situāciju arī nav iepriecinoši. Piemēram, no šī gada 12. marta, kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, līdz 30. aprīlim LNB izdevējiem izsniegusi par 32,5% mazāk ISBN numuru (ISBN – starptautisks grāmatu standartnumurs, ko lieto monogrāfijas tipa izdevumos) nekā tajā pašā periodā 2019. gadā. Tas nozīmē, ka izdevēji COVID-19 pandēmijas dēļ ir spiesti kļūt piesardzīgāki, tuvākajā laikā plānojot publicēt mazāk izdevumu nekā iepriekš.
Vienlaikus izdevēju publiski paustā informācija nav motivējoša. Kā norāda Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, martā nozarē vidēji vērojams apgrozījuma kritums par 30%, turklāt situācija turpina pasliktināties, tāpēc būtiska nozīme būs ne vien izdevēju spējai pielāgoties esošajai situācijai, bet arī nozarei pieejamajam atbalstam no valsts puses, kā arī tam, cik ilgā laika periodā izdosies pārvarēt pandēmiju un kā pēc tās mainīsies patērētāju uzvedība. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nozare tomēr spēs atgriezties 2019. gada rādītāju līmenī.
Informācija par izdevējdarbību Latvijā 2019. gadā pieejama LNB krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika 2019”(PDF).
