Jaunākā Kultūras patēriņa pētījuma “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus kultūras ministre Agnese Lāce un Latvijas Kultūras Akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe prezentēja Kultūras ministrijā (KM) 10. aprīlī notikušajā mediju pasākumā.
“Kultūras patēriņa un līdzdalības regulāra pētniecība mums kā kultūrpolitikas plānotājiem nodrošina datus un aktuālāko informāciju, veidojot uz pierādījumiem balstītu kultūrpolitiku, savukārt politikas īstenotājiem tā palīdz nodrošināt pieprasījumam atbilstošu kultūras piedāvājuma attīstīšanu, kā arī mārketinga aktivitāšu plānošanu,” pētījuma nozīmību vēlreiz uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce.
“Pētījums apliecina, ka Covid-19 pandēmijas sekas kultūras sektorā joprojām ir jūtamas – lai gan aktivitāšu un apmeklējuma rādītāji palielinās, tie joprojām nesasniedz pirms-pandēmijas rādītājus, savukārt pandēmijas laika radītais digitālo piedāvājumu pieprasījums tik augstā līmenī nav saglabājies ilgtermiņā, tomēr aizvien nodrošinot aptuveni 10% papildu auditoriju kultūras sektorā,” norādīja A. Laķe.
Novērojams, ka visām tiešsaistes aktivitātēm iedzīvotāju iesaiste pēdējo četru gadu laikā ir mazinājusies. Iespējams, to var saistīt par pēc-pandēmijas ieradumu maiņu, kad iedzīvotāji no tiešsaistes aktivitātēm pārorientējās atpakaļ uz klātienes pasākumiem un aktivitātēm. 2024. gada rādītāji daudzām aktivitātēm ir aptuveni 2018. gada līmenī: piemēram, mūziku tiešsaistē 2024. gadā klausījušies 39% iedzīvotāju, 2020.–2022. gadu periodā 54%, bet 2018. gadā 32%; Latvijas filmas tiešsaistē 2024. gadā skatījušies 19%, 2020.–2022. gadu periodā 45 %–48%, bet 2018. gadā 16%; e-grāmatas lasījuši 10% 2024. gadā, 2020.–2022. gadu periodā 17%–19%, bet 2018. gadā 7%. Kopumā tas liecina, ka pandēmijas laika radītajam digitālo produktu pieprasījumam nesaglabājas ilgtermiņa pieprasījums.
Kultūras patēriņu Latvijā raksturo vietējā kultūras piedāvājuma izmantošana, finansiāli pieejamāku pasākumu un aktivitāšu pieprasījums, izteikts pieprasījums pēc izklaidējoša un arī izglītojoša satura. Populārākās kultūras aktivitātes, kurās piedalījušies Latvijas iedzīvotāji 2024. gadā, ir: pagasta, pilsētas vai novada svētki (piedalījušies 50% iedzīvotāju), populārās mūzikas koncerti (34%), kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana (33%), drukāto grāmatu lasīšana (33%), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (32%). Aptuveni katrs ceturtais iedzīvotājs ir apmeklējis kino, muzejus, teātri, bet katrs piektais – izklaides vai atrakciju parkus, bibliotēkas. Citu aktivitāšu apmeklējums nepārsniedz 1/5 no iedzīvotājiem.
Kultūras pasākumu un aktivitāšu apmeklēšanas mobilitāte ir pieaugusi – pētījums apliecina, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki kultūras pasākumu apmeklēšanā arī ārpus savas dzīves vietas (pilsētas, pagasta). Savā pilsētā vai pagastā pasākumus ir apmeklējuši kopumā 72% iedzīvotāju (pieaugums no 61%), savā reģionā pasākumus apmeklējuši 35% (pieaugums no 26%), citā reģionā 27% (no 22%). Nedaudz pieaudzis arī to īpatsvars, kas pasākumus ir apmeklējuši Lietuvā vai Igaunijā (8%), kā arī citās valstīs (8%).
Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod individuālām radošām un sabiedriskām aktivitātēm. Pētījums apliecina, ka 2024. gadā kopumā 50% iedzīvotāju ir bijuši iesaistīti kādās aktivitātēs paši personīgi. 8% ir iesaistīti amatiermākslā un 18% – citās kultūras aktivitātēs. Bet 44% ir piedalījušies kādās sabiedriskās, pilsoniskās, tālākizglītības vai sporta aktivitātēs. Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju ir iesaistīti amatniecībā (6%), kā arī multimediju (foto, video) darbībā (6%). Korī dzied 4% iedzīvotāju, un tik pat daudzi veic radošu darbu ar datoru vai nodarbojas ar vizuālo mākslu. Savukārt cita veida aktivitātēs biežākās ir naudas ziedošana labdarībai (25%), tālākizglītība (16%) un sporta aktivitātes (14%).
Pētījuma dati liecina, ka 43,1% Latvijas iedzīvotāju atzīst – kultūras un mākslas pieredze ļauj tiem justies piederīgiem citiem cilvēkiem Latvijā. Kultūras un mākslas pieredzes spēju stiprināt piederības sajūtu saskata 54,6% latviešu, 54% iedzīvotāju, kuru ienākumi ir virs 800 eiro mēnesī, 53,9% cilvēku ar augstāko izglītību, 51,5% vadītāju/uzņēmēju, 51,3% publiskajā sektorā nodarbināto, 47,2% jauniešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 46% sieviešu. Savukārt nesaskata – 25,3% cittautiešu, 37% pilsētu, jo īpaši Rīgas iedzīvotāju un cilvēki, kas dzīvo vieni, ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītību.
Runājot par kultūras patēriņa un līdzdalības nozīmi sabiedrības saliedētībā, gandrīz ¾ daļas Latvijas iedzīvotāju (73%) uzskata, ka kultūras un mākslas notikumiem ir liels sabiedrību saliedējošs spēks. Šie priekšstati ir izteikti atšķirīgi latviešu un krievu tautības respondentu grupās: 79% latvieši un tikai 59% krievu tautības respondentu atzīst kultūras un mākslas notikumu saliedējošos spēku. Vienlaikus, sabiedrības absolūts vairākums (77%) piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas valsts mākslinieku gūtie panākumi ārpus Latvijas, vairo lepnumu par valsti.
Pētījumu „Kultūras aktivitātes barometrs 2024” KM uzdevumā veikusi LKA sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS. Pētījums ļauj iegūt un analizēt datus par auditorijas motivāciju iesaistīties kultūras aktivitātēs, tās sociāli demogrāfisko raksturojumu, mobilitāti kultūras patēriņā, apmierinātību ar pieejamo kultūras piedāvājumu un gatavību ieguldīt ģimenes budžeta līdzekļus tajās vai citās kultūras aktivitātēs. 2024. gada pētījums ir jau astotais Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa un līdzdalības uzvedības modeļu mērījums.
