Izstādē eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. 2017. gadā tie ir iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes kustība ir viens no neparastākajiem stāstiem Latvijas 18.–19. gadsimta vēsturē. Sākusies kā reliģiska kustība, nākamās paaudzes tā ietekmējusi daudz plašāk – modinājusi cīņai par latviešu tiesībām, cēlusi pašapziņu, veicinājusi izglītības un kordziedāšanas attīstību. Dažādās jomās tās iespaids uz Latvijas sabiedrību un kultūru sniedzas līdz pat mūsdienām.
Hernhūtieši lielu vērību pievērsa rakstītajam vārdam, no rokas rokā nododot visdažādāko žanru tekstus rokrakstā: svētrunas, garīgās dziesmas, misiju aprakstus un vēstules, vēsturiskus un literārus sacerējumus, biogrāfijas. Šie materiāli glabā liecības ne tikai par hernhūtiešu kustību, bet arī par tā laika latviešu garīgumu un sadzīvi.
Pēc smagajiem dienas darbiem skala gaismā rūpīgi rakstītie teksti valdzina arī kā vizuāli objekti. Izstādē tos papildina mūsdienīgs dizains, kā arī animācijas, kas tapušas, iedvesmojoties no Johana Kristofa Broces zīmējumiem. Izstādes apmeklētāji var iejusties hernhūtiešu lomā, pārrakstot senu rokrakstu, kā arī ieklausīties hernhūtiešu dzīvesstāstu un garīgo dziesmu ierakstos.
Izstādes satura un tekstu autori ir LNB vadošie pētnieki Dr. phil. Beata Paškevica un Dr. philol. Pauls Daija. Dizainu veidojušas Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane. Projekta vadītājas: Inga Surgunte un Maija Treile.
Izstādi “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” papildinās pasākumu programma – lasījumi, akadēmiskas sarunas un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Pamatskolas un vidusskolas skolēnu grupas aicinātas gan uz ekskursiju izstādē, gan radošo darbnīcu, kurā, izmēģinot rakstīt ar spalvaskātu, varēs ar praktiskas darbošanās palīdzību iejusties senākos laikos, kā arī pārrunāt rokraksta lomu savā ikdienā. Izstāde skatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. jūlijam.
Izstāde tapusi Erasmus+ projekta “Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā” ietvaros un Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “Rīgas meži” atbalstu.
