Diskusijās par sabiedrības noturībspēju arvien biežāk tiek uzsvērta kultūras nozīme. Kultūra nav tikai māksla vai kultūras notikumi. Tā ietver dzīvesveidu, vērtību sistēmas, kopienu veidošanas prakses, kā arī zināšanas un prasmes, ko pārņemam no iepriekšējām paaudzēm, pielāgojam un nododam tālāk. Kultūrā glabājas arī pieredze par to, kā pārvarēt grūtības un saglabāt identitāti pārmaiņu apstākļos.
Trimdas un diasporas pieredze spilgti apliecina kultūras nozīmi kopienu veidošanā un noturības stiprināšanā. Izvirzot tēzi, ka kultūra ir viens no sabiedrības noturības pamatiem, pasākumā debatēsim par Čikāgas latviešu radio programmu kā piemēru šādas noturības veidošanā.
Latviešu kopienu pastāvēšanā vēsturiski būtiski bija vairāki faktori: latviešu valodas lietojums un tās labskanība, latviešu mūzika, sava medija eksistence, kultūras un tradīciju praktizēšana, veidojot korus, tautas deju ansambļus, organizējot un piedaloties Dziesmu svētkos un kultūras dienās, latviešu mūzikas ierakstu veidošana un latviešu autoru daiļdarbu popularizēšana. Čikāgas latviešu radio pieredze liecina, ka latviešu kopienu veidošanā un identitātes uzturēšanā ietekmīgs faktors bija arī latviešu reliģisko draudžu dzīve.
Uz jautājumu: Vai Čikāgas latviešu radio programma ir piemērs Latvijas sabiedrības kultūras noturības stiprināšanai? atbildes piedāvās Dr. hist., LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs stāstot par noturībspēju un kultūras institūcijām, Silvija Kļaviņa-Baršnija (Klavins-Barshney), Čikāgas latviešu radio programmas vadītāja, stāstot par mūzikas nozīmi diasporas dzīvē, Dziesmu svētku tradīciju un radio programmās biežāk atskaņoto mūziku; Dr. philol., LU Literatūras folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, pievēršoties latviešu literatūras nozīmei trimdā. Pārdomās par kultūras noturību un mūsdienu mediju lomu dalīsies Roberts Gorodko, biedrības “Latviesi.com” komunikācijas vadītājs.
Dalība pasākumā bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās.



