Dažkārt lielā vēsture līdz mums atnāk nevis caur datumiem, kauju kartēm un politiskiem lēmumiem, bet caur kādu pavisam mazu, dzīvu un neaizmirstamu detaļu. Šajā stāstā tā ir maza meitene ar cālīti mēteļa kabatā.
Apē dzimusī Zaiga Alksne-Phillips bija vēl tikai bērns, kad viņas ģimeni, tāpat kā tūkstošiem citu Latvijas ģimeņu, Otrā pasaules kara notikumi aizveda bēgļu gaitās. Viņa devās prom no savas dzimtās zemes, līdzi paņemot ne tikai bērna atmiņas par mājām, ģimeni, dārzu, dzīvniekiem un ikdienas rūpēm, bet arī pavisam neparastu ceļabiedru – mazu cālīti, kuru viņa bija paņēmusi līdzi un slēpa kabatā.
Tieši šis cālītis kļuvis par simbolu grāmatai “Trimdā ar cālīti kabatā”, kas šogad pirmo reizi latviešu valodā nonākusi pie lasītājiem. Grāmatu sarakstījusi amerikāņu rakstniece Nensija Švarckopfa-Žarmina (Nancy Schwarzkopf Jarmin), balstoties Zaigas bērnības atmiņās, sarunās un vēsturiskajos pētījumos.
Šī nav tikai grāmata par karu un bēgļu gaitām. Tas ir stāsts par bērna pasauli laikā, kad pieaugušo pieņemtie lēmumi vienā mirklī varēja izmainīt visu dzīvi. Tajā līdzās bailēm un neziņai ir arī bērnības prieki – vecmāmiņas rīsu putra, mammas ceptās vēja kūkas, ziemas dienas, rotaļas, dzīvnieki un sapņi par nākotni. Tieši šīs mazās, ikdienišķās detaļas padara lielo vēsturi taustāmu un ļauj to ieraudzīt nevis tikai kā pagātnes notikumu, bet kā konkrētu cilvēku dzīvi.
Lasot Zaigas stāstu, īpaši spēcīgi izjūtams, cik daudz bērns spēj saprast un izjust pat tad, kad apkārtējā pasaule pieaugušajiem kļūst nesaprotama un bīstama. Mazajai Zaigai bija jāiepazīst bailes, zaudējuma sajūta un neziņa par nākotni, taču viņa nezaudēja spēju rūpēties. Arī cālītis kabatā nav tikai aizkustinošs bērnības piedzīvojums. Tas ir stāsta tēls, kas iemieso dzīvību, cerību un vēlmi nosargāt kaut ko dzīvu laikā, kad tik daudz kas tika izpostīts.
Trimdas stāsts ir arī par to, kā bērnības pieredze kļūst par cilvēka dzīves pamatu.
Zaiga Alksne-Phillips vēlāk kļuva par ārsti – iecienītu un mīlētu bērnu ārsti Amerikā –, saglabājot rūpes par cilvēku kā vienu no savas dzīves svarīgākajām vērtībām. Viņas dzīvesstāstā pārsteidzoši organiski savienojas bērnībā piedzīvotais, medicīnas profesija, trimdas pieredze un mūža saikne ar Latviju. Šī saikne nav tikai sentimentāla atmiņa par zemi, no kuras reiz nācies aizbraukt. Zaiga gadu desmitiem ir bijusi aktīva Latvijas un latviešu sabiedrības atbalstītāja. Viņa ir arī viena no ilggadīgākajiem Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedriem un joprojām aktīvi darbojas LĀZA valdē. Tas ir īpaši simboliski: cilvēks, kura bērnību kara laikā pārtrauca piespiedu aizbraukšana no Latvijas, visu turpmāko dzīvi ir turpinājis uzturēt saikni ar savu dzimteni un palīdzēt stiprināt Latvijas medicīnu un ārstu kopienu. Tāpēc grāmatas iznākšana latviešu valodā LĀZA saimei ir arī īpašs notikums. Tā ir ne tikai viena bagāta dzīvesstāsta saglabāšana, bet arī daļa no plašāka latviešu ārstu trimdas vēstures mantojuma. Šie stāsti pamazām kļūst arvien nozīmīgāki, jo aiz katra no tiem ir cilvēks, kurš piedzīvojis laiku, ko jaunākās paaudzes pazīst tikai no vēstures grāmatām. Un varbūt tieši tāpēc šī grāmata ir jālasa arī jaunajiem.
Ne jau tādēļ, lai viņi tikai uzzinātu, kā bija toreiz. Bet, lai saprastu, ko nozīmē piederēt savai vietai, saglabāt atmiņu un nepazaudēt cilvēcību arī tad, kad dzīve liek sākt visu no jauna.
Grāmatas atgriešanās Latvijā šogad notikusi ļoti simboliski. 29. augustā tā tika atvērta Apes Amatu mājā – pilsētā, kur sākās Zaigas dzīvesstāsts. Savukārt 14. septembrī grāmatas prezentācija notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu zālē Rīgā, kur grāmatas galvenā varone kopā ar grāmatas veidotājiem varēja sajust, ka ir padarīts labs darbs. To apliecināja silti apsveikuma vārdi no draugiem, Zaigas Alksnes-Phillips stipendiātiem, LĀZA un Daugavas Vanagu vadības un tā dziļā un bagātā klusuma, kas valdīja, kad aktrise Dace Bonāte lasīja fragmentus no grāmatas.
Grāmatas autore Nensija Švarckopfa-Žarmina Latviju un tās vēsturi iepazinusi arvien dziļāk, un Zaigas stāsts viņai kļuvis par iespēju caur viena bērna likteni pastāstīt par daudz plašāku vēstures pieredzi. Taču šajā darbā nav tikai pagātne. Tajā ir arī jautājums par to, ko mēs šodien darām ar atmiņām, ko mums uzticējuši iepriekšējie cilvēki. Zaigas stāsts ir viena no šīm uzticētajām atmiņām. Mazais cālītis, kas reiz slēpās bērna mēteļa kabatā, ir izdzīvojis ne tikai kara un bēgļu ceļu. Tas ir izdzīvojis arī laikā – un tagad, pēc vairāk nekā astoņām desmitgadēm, ir atgriezies Latvijā grāmatas lappusēs. Varbūt tas ir pats skaistākais šī stāsta turpinājums. Cālītis kabatā – tās bija māju sajūtas, ko mazā meitene paņēma sev līdz nezināmajā ceļā. Gribas ticēt un vēlēt, lai mums katram būtu šī māju, šī piederības sajūta, ko gribam sargāt un ko sargājam!
Septembris ir Dr. Zaigas Alksnes-Phillips dzimšanas dienas mēnesis! Daudz laimes, jubilār! Un paldies par lielisko dāvanu gan sev, gan mums visiem!
