DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. maijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Veicinās ēku energoefektivitāti un sekmēs dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas procesu

Ar mērķi pārņemt Latvijas normatīvajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti prasības, uzlabot ēku energoefektivitāti un lēmuma pieņemšanu daudzdzīvokļu ēkās, Ministru kabinets šā gada 5. maija sēdē apstiprināja grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā. Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā.

Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā papildināti ar prasībām ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nosakot prasības ēku temperatūras pašregulējošo ierīču uzstādīšanai, kā arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai. Vienlaikus jau ir sagatavoti jauni Ministra kabineta noteikumi, kuros tiks iekļautas ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības. Papildus tam MK noteikumos tiks noteikti pienākumi un prasības par siltumenerģijas siltuma maksas sadalītāju vai siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu, kas tiks iesniegti Ministru kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

Likumprojektā precizētas apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas novērtēšanas prasības, kā arī sniegti alternatīvi pasākumi novērtēšanas veikšanai. Savukārt ēku energoefektivitātes klasifikācija turpmāk tiks noteikta atbilstoši ēkas energoefektivitātes novērtējumam apkurei un ēkas primārās enerģijas novērtējumam.

Līdz ar grozījumiem likumā EM piedāvā paplašināt ēku energosertifikācijas pienākumus dzīvojamo ēku sektorā, paredzot ēkas energosertifikāciju veikt visai ēkai kopumā, tādējādi izslēdzot nepieciešamību veikt energosertifikāciju katram dzīvoklim, kas mazinās slogu individuāliem dzīvokļu īpašniekiem. Pašlaik energosertifikācija ir jāveic atsevišķām ēkas daļām gadījumos, ja dzīvokļi tiek pārdoti vai īrēti, vai arī nomātas nedzīvojamās telpas. Turklāt energosertifikācijas pamata mērķis ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, kam nepieciešams visu ēkas īpašnieku kopīgs lēmums un kopīga darbība. Tādēļ būtu lietderīgi attīstīt visas ēkas energoefektivitātes novērtējums, ne tikai atsevišķi ēkas daļas novērtējumi. Tādējādi ilgtermiņā tiktu iegūts visa dzīvojamo ēku fonda energoefektivitātes novērtējums, kā arī veicināta dzīvokļu un ēku īpašnieku izpratne par ēku energoefektivitātes jautājumiem.

Kā aktualitāti zaudējuši no likumprojekta ir izslēgti nosacījumi par pamata un paaugstinātas energoefektivitātes klasēm. Tas pamatojams ar to, ka jau šobrīd ir spēkā minimālās energoefektivitātes prasības jaunbūvēm, kur valsts sektora ēkām jāsasniedz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas līmenis, kas atbilstoši svītrotajām prasībām būtu kvalificējamas kā pamata klases ēkas.

Likumprojektā ir paredzēts izņēmuma gadījums energoefektivitātes prasībās, kas attiecas uz Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ēkām. Attiecīgi šādās ēkās energoefektivitātes principu ievērošana, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšana jāīsteno atbilstoši konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem un uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām.

Vienlaikus likumprojektā tiek precizētas vairākas definīcijas, tostarp ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija, kā arī neatkarīga eksperta definīcija, atsakoties no termina “energoauditors”.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikumu izdošanā par dzīvojamās mājas sanitāro apkopi, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Turpmāk energoefektivitātes minimālās prasības tiks noteiktas ne tikai dzīvojamām mājām, bet arī visiem ēku veidiem.

Savukārt grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz samazināt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu gadījumos, kad tiek lemts par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību, pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, kā arī par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts.

Minētie grozījumi atvieglos ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu, veicinot lēmumu pieņemšanu par dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, inženiertīklu nomaiņu vai restaurāciju u.c. pasākumiem.

Vairāk ar apstiprinātajiem likumprojektiem "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā" , "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"  un "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā"  var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU