DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Mēneša laikā izmantota vien neliela daļa no zosu letālajai atbaidīšanai izsniegtajām atļaujām

Mēneša laikā, kopš Dabas aizsardzības pārvalde lauksaimniekiem izsniedza pirmās atļaujas migrējošo putnu letālajai atbaidīšanai no sējumiem, izmantota tikai neliela daļa – pagaidām saņemta informācija par 38 nomedītām zosīm no kopējā 1000 putnu limita.

Pēc Pārvaldes rīcībā esošās informācijas iemesli tam ir vairāki, bet kā galvenos var minēt lauksaimnieku mēģinājumus vispirms izmantot citas gājputnu atbaidīšanas metodes, kā arī vēlmi “pietaupīt” atļaujas nedaudz vēlākam laikam sezonā, kad putnu bari būs lielāki un sāksies tauriņziežu augu sēja, kas zosīm ir iecienītāka barība.

Atsevišķos gadījumos ir saņemta informācija, ka, lai gan zemnieks ir saņēmis atļauju zosu letālajai atbaidīšanai, viņam nav izdevies piesaistīt medniekus vai nav nokārtotas saistības ar medniekiem, piemēram, noslēgts līgums. Sarunās ar zemniekiem un medniekiem kā iemesls tiek minēts arī tas, ka zosis bieži vien barojas laukos, kuros nav atļauta atbaidīšana ar indivīdu ieguvi.

Pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis arī piebilst, ka saskaņā ar ekspertu un zemnieku novērojumiem šopavasar situācija ir nedaudz mierīgāka nekā pērn, jo migrējošās zosis Latvijas teritoriju šķērso īsākā laika posmā, migrējošo putnu bari ir mazāki un izkliedētāki. Taču atsevišķas saimniecības ir apciemojuši lielāki putnu bari nekā iepriekšējos gados. Precīzāk salīdzināt varēs tikai pēc migrācijas sezonas beigām.

Vienlaikus Pārvalde aicina aizpildīt atskaites par mēģinājumiem izmantot letālo atbaidīšanu, pat ja zosis nav nošautas, jo tas palīdzēs iegūt papildu datus un kalpos pamatotai un izsvērtai lēmumu pieņemšanai nākamajos gados. Līdz šim saņemti 300 pieteikumi par plāniem izmantot izsniegto atļauju, bet atskaites ir saņemtas tikai 100 gadījumos.

Kopumā atļauju izmantošana notiek korekti, konstatētie pārkāpumi ir maznozīmīgi. “Pateicamies zemniekiem un medniekiem par izpratni un sadarbību, jo šis ir pirmais gads, kad tiek izsniegtas šādas atļaujas, un no visu iesaistīto pušu sadarbības ir atkarīgs, cik efektīvi risinājumi konfliktsituācijai tiks rasti izmantošanai arī turpmākajos gados,” pauž J. Dzenis.

Tie zemnieki, kuri nav saņēmuši atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai, vai šī metode nav bijusi iedarbīga un sējumi ir cietuši zaudējumus, joprojām var pieteikties kompensācijām. Līdz šim ir saņemti 70 pieteikumi, kurus vērtē Dabas aizsardzības pārvaldes komisija, klātienē apsekojot sējumu platības.

Atgādinām, ka Dabas aizsardzības pārvalde šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniedza atļaujas zosu limitētai ieguvei - kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.

Saimniecībām, kuras saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.

Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildu tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU