Pagaidu administrācija veica izmaiņas iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma veidotajā un komitejās apstiprinātajā budžetā. Administrācija nolēma neatbalstīt jaunas poliskās iniciatīvas 5 161 036 eiro apjomā. Šos līdzekļus plānots saglabāt kā pašvaldības līdzekļu rezervi. Ņemot vērā, ka pagaidu administrācija nerisina politiskus jautājumus, pieņemtais budžets lielākoties paredzēts iesākto darbu turpināšanai, kā arī Covid-19 vīrusa radīto seku jautājumiem, politiskos jautājumus atstājot lemšanai jaunajam Rīgas domes sastāvam pēc vēlēšanām.
Tajā pašā laikā tika veiktas ievērojamas izmaiņas attiecībā uz Rīgas domes rezerves fondu. Tā apjoms kopumā tika palielināts līdz 13 876 626 eiro operatīvai rīcībai ārkārtējās situācijas radīto seku mazināšanai un sociāli mazāk aizsargāto pašvaldības iedzīvotāju atbalstam. “Pieņemtie lēmumi, samazinot plānotos izdevumus un palielinot rezerves fondu par 8,8 milj. eiro, uzlabo Rīgas pašvaldības finanšu stabilitāti ārkārtējās situācijas apstākļos, kad ekonomiskā attīstība nav skaidri prognozējama. 2020. gada budžets palielina domes spējas operatīvi pieņemt lēmumus ārkārtējā situācijā, paredzot iespēju novirzīt līdzekļus tur, kur tas būs nepieciešams visvairāk. Jau šobrīd redzam, ka pēc ārkārtējās situācijas līdzekļi būs nepieciešami arī Rīgas veselības nozares lielākam atbalstam, kad darbību atsāks plānveida un šobrīd nenodrošinātie medicīniskie pakalpojumi,” sacīja Edvīns Balševics, Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs.
Rezerves fonda apjomu iespējams palielināt pateicoties tam, ka līdz pat Līgo un Jāņu svētkiem Rīgas pilsētā ir atcelti pašvaldības publiskie svētku pasākumi, samazināts finansējums Rīgas reklamēšanai kā tūrisma galamērķim un plānots pārcelt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Izvērtējot izmaiņas, kas saistītas ar energoresursu cenu izmaiņām, daļēji attālināto darbu pašvaldības iestādēs, iestāžu slēgšanu apmeklētājiem, silto ziemu un izdevumu samazinājumu ielu uzturēšanai, tika atbalstīts ierosinājums novirzīt rezerves fondā 2,5% no iestāžu uzturēšanas izdevumiem par kopējo summu 3 514 632 eiro. Finansējuma samazinājums netiek attiecināts uz sociālas nozares iestādēm un iestādēm, kurām gaidāms nomas maksas ieņēmumu kritums. Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un budžeta izpildes izvērtēšanas varēs lemt par līdzekļu atgriešanu iestāžu rīcībā.
Tikmēr pašvaldība paredzēja finansējumu Rīgas pilsētas patversmju darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Papildus 100 000 eiro novirzīti maznodrošināto iedzīvotāju ēdināšanai. Rīgas pašvaldības budžetā tika saglabāts darba samaksas pieaugums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, sociālajiem aprūpētājiem un medicīnas darbiniekiem (3 439 990 eiro). Budžetā tika paredzēti līdzekļi remontdarbiem izglītības iestādēs 10 378 612 eiro apmērā un 560 jaunu vietu izveidei pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī datortehnikas iegādei skolām (1 225 180 eiro). Iekšpagalmu remontdarbos plānots investēt 2 000 000 eiro, savukārt satiksmes infrastruktūrā – 26 918 928 eiro, ietverot Bruņinieku ielas un Čaka ielas remontdarbus, kā arī Krasta ielas veloceliņa izbūvi. Ieplānotas investīcijas Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijā (10 912 068 eiro), Brasas tilta pārbūvē (7 002 038 eiro), Deglava tilta rekonstrukcijā un Kultūras un sporta kvartāla izveidē Grīziņkalna apkaimē (5 678 752 eiro). Paredzēts arī līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai 1 400 000 eiro apjomā, savukārt 955 445 eiro – Rīgas domes vēlēšanu procesa organizēšanai.
Lielākais Rīgas pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (598 862 126 eiro), valsts budžeta transferti (178 609 520 eiro) un nekustamā īpašuma nodoklis (110 403 112 eiro), kopumā veidojot ieņēmumus 935 266 630 eiro apjomā.
