DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ: Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbus veiks piegādātāju apvienība “SBSC”

Noskaidrots uzvarētājs “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei Lāčplēša ielā 25, Rīgā. Izvērtējot starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības “SBSC” piedāvājums. Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem – 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles – 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

“Ar būvnieku strādāsim pēc “Projektē un būvē” principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādejādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus  esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā,” norāda Ivanovskis– Pigits.

Jaunajā iepirkumā VNĪ izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības.

“Būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos jebkuram īstenotājam ir izaicinājums. Izvirzītās stingrākas projekta prasības un “projektē būvē” princips rada augstākas darba izmaksas būvnieku piedāvājumā un nodrošina, ka būvnieks uzņemas atbildību par turpmāko būvdarbu drošību pilnā apmērā. Būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Esam prasījuši no būvnieka izstrādāt būvprojekta izmaiņas, kas nodrošinās, ka apkārtējās ēkas netiek ietekmētas un attiecīgi nodrošinātu to drošību,” skaidro Jānis Ivanovskis – Pigits.

Savukārt ēkas digitālā dvīņa jeb BIM izstrāde ļaus raitāk virzīt darbu gaitu, uzlabos sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdzēs kontrolēt termiņus un izmaksas, identificēt un savlaicīgi novērst nepilnības.

Vienlaikus atbilstoši teātra vajadzībām tiks nodrošināts mūsdienīgs, Eiropas līmeņa teātrim atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums – energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvējamās mēbeles. Lielajai “black-box” zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm – šāds risinājums Latvijā līdz šim nav redzēts. Projektā ir padomāts arī par vides pieejamības nodrošināšanu visām skatītāju zālēm un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.

Plānots, ka līgums ar izvēlēto būvnieku – piegādātāju apvienību “SBSC, kuras sastāvā ir SIA “Skonto Būve” un SIA “Skonto Construction”, tiks slēgts mēneša laikā, ja saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un pasaulē neradīsies papildu šķēršļi projekta īstenošanai. Teātra pārbūves darbus būvniekam būs jāpabeidz 26 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas. Papildus finansējums teātra tehnoloģiju iegādei tiks rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, tai skaitā - novirzot daļu no VNĪ 2019. gada nerevidētās peļņas, piesaistot ERAF finansējumu ēkas energoefektivitātes projekta īstenošanai, kā arī izskatot citas VNĪ projektu finansēšanas iespējas.

Šobrīd darbs VNĪ būvniecības stadijā esošajos objektos īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus, turpinās, risinot ārkārtas situācijas saistībā ar COVID-19 izplatību Latvijā un pasaulē radītās iespējamās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā. Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta, tomēr jārēķinās, ka situācija valstī un pasaulē var radīt izmaiņas arī plānotajos projektu termiņos. VNĪ sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, uzsākot jauno teātra sezonu septembrī.

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādātā projekta pamata.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot “teātris - māja” ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā un Lāčplēša ielā norit būvdarbi, paralēli notiek projektēšana “TAB FAB” radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots sākt nākamajā gadā, organizējot to pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU