Salīdzinot ar 2022. gadu, interneta pieejamība Latvijas mājsaimniecībās pieaugusi1 par 1,7 procentpunktiem. Visplašāk internets pieejams Pierīgas un Rīgas reģionos – attiecīgi 95,2 % un 94,3 % mājsaimniecību, turpretī Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks – 86,2 %. Internets pieejams 93,9 % pilsētu mājsaimniecību (salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums par 1,1 procentpunktiem), un 90,3 % lauku mājsaimniecību (salīdzinot ar 2022. gadu, kritums par 2,3 procentpunktiem). Tāpat internets biežāk pieejams mājsaimniecībās ar bērniem – 99,4 % – kamēr mājsaimniecībās bez bērniem – 92,4 %.
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, par 1,4 procentpunktiem pieaudzis regulāro interneta lietotāju, t.i. to, kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā, īpatsvars, sasniedzot 91,4 %, bet 10 gados tas ir pieaudzis par 20,2 procentpunktiem. Vislielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,8 %), kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību – 88,7 %, bet ar pamatizglītību – 83,4 %.
Visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Pierīgā (93,9 %), kamēr Kurzemē (93,1 %), Rīgā (93,0 %), Zemgalē (91,0 %), Vidzemē tas ir 89,0 %, bet Latgalē – 83,3 %. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (92,6 %) nekā laukos dzīvojošie (87,9 %).
Jauniešu vecuma grupā (16–24 gadi) regulāro interneta lietotāju īpatsvars sasniedzis 100,0 %, 25–54 gadu vecumā grupā – 97,6 %, bet 55–74 gadu vecumā grupā – 80,6 % iedzīvotāju.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6 % un 81,5 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 64,4 % un 39,5 %).
Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību gan biežāk lasa ziņas, avīzes vai žurnālus tiešsaistē (83,6 %), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (69,7 %), kā arī vairāk iesaistās tiešsaistes konsultācijās, parakstās vai balso par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (22,8 %), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara daudz retāk, attiecīgi – 47,6 %, 27,0 %, 5,4 %.
Atšķirības interneta lietošanā ir arī vecuma grupās. Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (95 %), sociālo tīklu lietošana (93,6 %), savukārt senioru (65–74 gadi) – internetbankas lietošana (53,9 %), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (53,4 %).
2023. gada aptaujā iedzīvotājiem tika jautāts par mācību aktivitātēm internetā. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24,0 % izmanto mācību materiālus tiešsaistē (piemēram, mācību video, vebināri, elektroniskās mācību grāmatas u.c.). 17,2 % iedzīvotāju sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai skolēniem, studentiem tiešsaistē, izmantojot audio vai vizuālos rīkus (piemēram, Zoom, MS Teams u.c.). 12,8 % iedzīvotāju apgūst kursus tiešsaistē (piemēram coursera.org, openmind.lv u.c.).
Iespēju mācīties internetā visvairāk izmanto jaunieši (16–24 gadi) – 54,3 % lieto mācību materiālus tiešsaistē, 51,1 % sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai citiem skolēniem, studentiem tiešsaistē.
51,9 % iedzīvotāju norādīja, ka piekļuva informācijai, ko par viņiem glabā valsts, pašvaldību iestādes vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (piemēram, Fizisko personu reģistrs, www.latvija.lv, www.e-veseliba.lv), 36,5 % iedzīvotāju veica pierakstu vai rezervāciju, izmantojot valsts, pašvaldību iestāžu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnes vai lietotnes, savukārt 27,3% lejupielādēja vai izdrukāja veidlapas personīgiem mērķiem no valsts, pašvaldību iestādēm vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Vairāk nekā puse (54,1 %) iedzīvotāju norādīja, ka paši iesnieguši nodokļu deklarāciju, kamēr 15,3 % to palīdzēja izdarīt cita persona.
2023. gada aptaujā pirmo reizi tika jautāts par elektroniskās identifikācijas lietošanu. 70,1 % iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir izmantojuši elektronisko identifikāciju (piemēram, eID, eParaksts, autentifikācija, izmantojot internetbanku u.c.), lai pieslēgtos tiešsaistes pakalpojumiem. Visbiežāk iedzīvotāji izmanto elektronisko identifikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā privātā sektora pakalpojumu sniedzēji (57,2 %), nedaudz mazāk pakalpojumiem, ko sniedz valsts, pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Latvijā (56,9 %) un vismazāk (7,2 %) pakalpojumiem, ko sniedz valsts, pašvaldības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji citā Eiropas valstī.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, 10 gados pieaudzis gandrīz divas reizes – no 31,7 % 2013. gadā līdz 62,0 % 2023. gadā. Gada laikā izmaiņas ir niecīgas – pieaugums par 0,3 procentpunktiem.
Visbiežāk iedzīvotāji2 internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (56,2 %), elektropreces vai sadzīves tehniku (23,6 %), ēdienu ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (22,9 %), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (22,4 %).
Sievietes biežāk nekā vīrieši iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 67,0 % un 41,7 %) un kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (attiecīgi 33,1 % un 8 %), kamēr vīrieši biežāk pērk elektropreces un sadzīves tehniku (attiecīgi 31,0 % un 18,1 %) vai datorus, planšetdatorus, mobilos telefonus, viedtālruņus (attiecīgi 24,6 % un 11,7 %).
Gan jaunieši (16–24 gadi), gan seniori (65–74 gadi) internetā visbiežāk pirkuši apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 62,4 % un 27,7 %), savukārt otra biežāk (25,8 %) pirktā prece jauniešiem bijusi ēdiens ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kamēr senioriem tās bija elektropreces un sadzīves tehnika (22,0 %).
2023. gada aptaujā bija iekļauti jautājumi par interneta “viltus ziņām”. Nedaudz vairāk par pusi (50,4 %) interneta lietotāju3 norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 34,0 % norādīja, ka informācijas vai satura patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa – 66,0 % to nedarīja. 91,7 % no iedzīvotājiem, kuri veica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 31,6 % norādīja, ka patiesuma noskaidrošanai reālajā dzīvē diskutējot ar citiem, bet 19,4 % sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu. Galvenais iemesls, kāpēc informācijas vai satura patiesuma pārbaude netika veikta, ir jau esošas zināšanas, ka informācija, saturs vai avots nav uzticams (šādi norādīja 80,8 % no iedzīvotājiem, kuri neveica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi), savukārt 5,8 % atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju, lai pārbaudītu informācijas vai satura patiesumu.
Ikgadējā aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās veikta 2023. gada pirmajā pusgadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tās mērķis bija iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par interneta lietošanu, un tajā aptaujāti 5 600 iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Fiksētais platjoslas pieslēgums vai mobilā interneta pieslēgums ir pieejams vismaz vienam mājsaimniecības loceklim.
2 No iedzīvotāju skaita, kuri pēdējo 3 mēnešu laikā internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai.
3 No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos.
