LLSA vērš uzmanību uz sekojošiem jautājumiem, kuri jārisina operatīvi:
- Lai maksimāli samazinātu cilvēku pārvietošanos un socializēšanos, esam apturējuši lielāko daļu plānveida pakalpojumu. Aicinām šim piemēram sekot arī parējās veselības iestādes. Kā norāda infektologi, tieši ambulatorie pakalpojumi ir ar augstāko inficēšanās risku. Zināms, ka daudzi KUS darbinieki paralēli strādā vairākās darba vietās, tādēļ, lai novērstu situāciju, ka saskarsme un inficēšanās notiek citās medicīnas iestādēs, ir jāievieš vienlīdzīgi ierobežojumi valstiskā līmenī.
- Esam būtiski samazinājušas sniegto pakalpojumu apjomu, bet saglabājam gatavības līmeni sniegt nepieciešamo palīdzību infekcijas skartajiem. Līdz ar to pastāv bažas par slimnīcu ienākumu sarukumu, vienlaicīgi saglabājoties vai pat palielinoties izdevumiem. Ārstniecības personālam ir jāsaņem garantijas un skaidri signāli, ka viņu ieguldītais laiks un bīstamais darbs tiks adekvāti finansiāli atalgots. Tajā pašā laikā jārada taisnīgs kompensācijas mehānisms kolēģiem, kuru iespējas sniegt pakalpojumus, līdz ar to arī saņemt atlīdzību par paveikto, ierobežo epidēmijas izraisītie ierobežojumi. To iespējams īstenot esošā normatīvā regulējuma ietvaros, piešķirot tam papildus finansējumu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 851. “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, 3.pielikums “Speciālā piemaksa ārstniecības personai un transportlīdzekļa vadītājam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku”, 3.punkts. Ārstniecības iestādēs un struktūrvienībās infekcijas un tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstēšanas struktūrvienībās, kurās ir paaugstināts risks veselībai. (līdz 25%)). Aicinām saglabāt līgumos, ar Nacionālo veselības dienestu, noteikto ikmēneša finansējumu, neatkarīgi no sniegto pakalpojumu apjoma.
- Visas KUS šobrīd ir uzsākušas zaudējumu un papildu izdevumu uzskaiti, kur ietilpst atceltie pakalpojumi, apmācības, virsstundas, papildus aizsarglīdzekļu iegāde un citi ieguldījumi personāla un pacientu drošības līmeņa paaugstināšanā, kuri šobrīd pārsniedz sākotnēji plānoto darbam ikdienas režīmā. Aicinām nodrošināt finansējumu slimnīcām vismaz līdzšinējā apjomā, nesamazinot to dēļ sarukušajiem ambulatorajiem un plānveida pakalpojumiem, lai slimnīcām būtu finanšu līdzekļi gatavības režīma uzturēšanai - personāla darba samaksai un medicīnas preču iegādei.
- Jau esošajā krīzes fāzē būtiski trūkst cilvēkresursi, tādēļ īpaši svarīgi ir piesaistīt brīvprātīgos. Steidzami, balstoties uz ārkārtas situāciju, nepieciešams mehānisms, kas paredz tiesisko ietvaru, lai KUS var nodarbināt brīvprātīgos. Pašreiz ‘Brīvprātīgā darba likums’ liedz valsts kapitālsabiedrībām piesaistīt brīvprātīgos.
- Ņemot vērā augstu inficēšanas riska pakāpi medicīnas personālam, kuriem arī ir ģimenes, ir jāpiedāvā iespēja nedoties mājās, bet izmantot viesnīcas pakalpojumus. Krīze tiešā veidā skar tūrisma nozari, šeit ir iespējami risinājumi, piesaistot privāto sektoru.
- Šobrīd slimnīcu kapacitāte ir ļoti ierobežota – vajadzīgajā apjomā trūkst individuālās aizsardzības līdzekļi (IAL) un dezinfekcijas līdzekļi. Ņemot vērā krīzes globālo raksturu, rosinām centralizēt IAL iegādi un izdali. Kā arī iesaistīt uzņēmējus, kuri var nodrošināt sejas masku un citu IAL ražošanu lokāli.
- Lai nodrošinātu ārstniecības personāla aizsardzību, kas tiešā veidā atsaucas uz pacientu veselību, rosinām rast iespēju un apmaksāt presimtomātisku darbinieku izmeklēšanu, īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā Neatliekamās palīdzības un intensīvās terapijas nodaļās.
- Būtiski paredzēt iespēju pēc akūtas ārstēšanas nodot pacientu tālākam ārstniecības procesam slimnīcām reģionos. Reģionālās slimnīcas var sniegt lielāku atbalstu medicīnas iestādēm Rīgā, lai šobrīd KUS noslodze tiktu mazināta un tās būtu gatavas liela skaita pacientu vienlaicīgai uzņemšanai.
- Jāņem vērā, ka, strauji palielinoties saslimušo skaitam, arī slimnīcu spēja sniegt palīdzību var tikt būtiski ierobežota. Tikai rīkojoties proaktīvi ir iespējams ierobežot COVID-19 tālāku izplatību, visas sabiedrības interesēs ir jāizvērtē nepieciešamība ieviest stingrākus karantīnas pasākumus ar mērķi ierobežot cilvēku pārvietošanos, jo, tieši kontaktējoties, notiek inficēšanās.
