Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2019. gadā – 62,4 %, 2018. gadā – 56,8 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 9,0 % un 7,4 %).
Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli tos sedz attiecīgi 67,6 % un 59,7 %, savukārt viegli vai ļoti viegli – 10,7 % un 9,9 %.
Kurzemē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (attiecīgi 34,7 % un 35,7 %).
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – attiecīgi 47,8 % un 40,1 % šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (12,7 %).
2019. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai būtu vismaz 579 eiro mēnesī. Tas ir par 24 eiro jeb 4,3 % vairāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija vismaz 555 eiro mēnesī, bet ienākumi veidoja 98,3 % no šīs summas.
Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās bija vislielākā atšķirība starp vēlamajiem un rīcībā esošajiem ienākumiem. 2019. gadā vistrūcīgākajām jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai bija vismaz 429 eiro mēnesī – par 15 eiro vairāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija 414 eiro, bet ienākumi sasniedza tikai pusi (44,8 %) no šīs summas.
2019. gadā puse jeb 52,9 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 7,1 %. Turklāt to vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai bija vismaz 820 eiro vienai personai mēnesī.
Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2019. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti vairāk nekā 5 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Nabadzība un nevienlīdzība (EU-SILC) – Materiālā nenodrošinātība.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2019. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.
Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
