DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. martā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
1
1

Valsts robežsardzes vadība gatava strādāt kopā ar LIDA

Piektdien, 6.martā, Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē notika Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) un Valsts robežsardzes (VRS) vadības pārstāvju tikšanās. Tikšanās laikā pārrunāti LIDA biedriem aktuāli jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar turpmāko savstarpējo sadarbību.

Minētā tikšanās notika pēc arodbiedrības rosinājuma. VRS, lai uzlabotu savstarpējo komunikāciju, kā arī sadarbības rezultātus, ir piekritusi LIDA piedāvājumam šādas tikšanās organizēt reizi ceturksnī. No arodbiedrības puses šajā tikšanās reizē biedru intereses pārstāvēja LIDA Padomes locekļi Juris Kabanovs, Edgars Dekšnis, Inga Skorodihina un Zaļina Gasanhanova. Savukārt VRS pārstāvēja tās priekšnieks Guntis Pujāts, Galvenās pārvaldes priekšnieks Juris Martukāns un Personāla pārvaldes vadītāja Solvita Tocs-Macāne.

Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējusi informācija par to, ka iekšlietu sistēmas dienesti ilgstoši saskaras ar nopietnu personāla komplektēšanas problēmu. Problēma saistās ne tikai ar grūtībām attiecībā uz jaunu kadru piesaisti, bet arī ar jau esošo darbinieku noturēšanu dienestā. Arī VRS nav izņēmums.

Esošā situācija satrauc ne tikai dienesta vadību, bet arī arodbiedrību. Personāla trūkums vissmagāk atsaucas tieši uz esošajiem darbiniekiem, radot pārslodzi, kas, kopā ar atsevišķām tendencēm darba organizēšanas stilā un veidā, veido labvēlīgu augsni ne tikai biežākām, noguruma izraisītām, darbinieku kļūdām, bet arī paaugstina tādu psihoemocionālo risku attīstīšanos, kas var novest pie darbinieka izdegšanas, veselības pasliktināšanās, vai aiziešanas no dienesta pēc paša vēlēšanās. Protams, nenoliedzams ir arī fakts, ka atalgojuma līmenis, pie pašlaik pastāvošās kopējās ekonomiskās situācijas valstī, patēriņa preču un pakalpojumu cenām, nav konkurētspējīgs. Nemaz nerunājot par to, ka tā apjoms nedod iespēju tām amatpersonām, kuras saņem vismazāko atalgojumu, veidot uzkrājumu savai un savas ģimenes finansiālajai drošībai, līdz ar to paaugstinās arī dažādi finanšu riski, kā arī korupcijas risks. Tieši tāpēc tikšanās laikā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija saistīts ar to, ko arodbiedrības ieskatā VRS, kā darba devējs var darīt, lai uzlabotu dienējošo dienesta apstākļus, mazinātu pastāvošo nodarbināto pārslodzi, ko veicina īpatnības darba organizācijas kārtībā atsevišķās VRS struktūrvienībās. Pārrunu laikā VRS pārstāvji piekrita atsevišķiem arodbiedrības rosinātajiem iespējamajiem uzlabojumiem saistībā ar dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju, kā arī atsevišķu dienesta pienākumu izpildes ilgumu, un no savas puses informēja, ka tiek izskatīta arī iespēja, ka tajās struktūrvienībās, kurās slodzes ir vislielākās, darbiniekiem varētu tikt noteiktas piemaksas par darba intensitāti un apjomu, 6-8% apmērā no ieņemamā amata mēnešalgas. Līdzīgi, kā tas ir Lidostas „Rīga” robežkontroles punktā strādājošajiem robežsargiem, kuriem jau vairākus gadus atalgojums, salīdzinājumā ar citu robežkontroles punktu darbiniekiem, ir noteikts lielāks, tieši ņemot vērā robežšķērsošanas intensitāti.

Dienaskārtībā bija arī jautājums par janvārī notikušajām izmaiņām amatpersonu atalgojumā, kuras daudzām amatpersonām radīja jautājumus par to, vai ministrijas piešķirtie papildus līdzekļi izmantoti atbilstoši tiem paredzētajiem mērķiem. VRS vērsa uzmanību uz vairākiem apstākļiem, kuri šo sadalījumu iespaidoja. Pirmkārt jau tas, ka no pieprasītās summas KNAB rekomendāciju saistībā ar amatpersonu minimālo mēnešalgas apjoma izpildei pieprasītās summas VRS saņēma tikai daļu, pie kam, rēķinot procentuāli, vismazāko, ja salīdzina Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam piešķirtos papildus finanšu līdzekļu apmēru. Šeit VRS priekšnieks norādīja arī uz to, ka šāda situācija, kad VRS saņem vismazāko summu no tā, ka pieprasīts, esot jau sava veida vēsturiska netaisnība, jo tas turpinās gadiem ilgi. Līdz ar to VRS un LIDA pārstāvji vienojās par to, ka turpmāk aktīvāk būtu atbalstāma un stiprināma iestādes pozīcija jautājumos, kas saistīta ar finanšu līdzekļu piešķiršanu tādiem mērķiem, kā atalgojums, formas tērpu apgāde, u.c..

Otrkārt – VRS bija jāņem vērā ne tikai KNAB rekomendācijās norādītais, bet arī jādarbojas saskaņā ar iestādē izstrādāto un spēkā esošo personālvadības un atalgojuma politiku. Pretējā gadījumā VRS ieskatā pilnībā būtu izjaukta pastāvošās sistēmas hierarhija.

Runājot par atalgojumu un tā apmēru, VRS priekšnieks informēja arodbiedrības pārstāvjus par to, ka nozares ministrijā jau ir iesniegts lūgums par papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu ar mērķi atjaunot savulaik „nogrieztās” robežpiemaksas. Pirms robežpiemaksu atcelšanas, 2016.gadā, tās saņēma amatpersonas, kuras nodrošināja tiešo robežas apsardzību – nodrošināja robežpārbaužu un robežuzraudzības veikšanu. VRS, atjaunojot minēto piemaksu, plāno ievērojami paplašināt tās saņēmēju loku, tādejādi cerot papildus motivēt arī tās amatpersonas, kuru darbs, iespējams, ir tikai pastarpināti saistīts ar šo divu minēto funkciju izpildes nodrošināšanu. LIDA no savas puses izteica atbalstu šādai VRS iniciatīvai, kā arī darīs to ministrijas un nepieciešamības gadījumā arī augstākos līmeņos.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par darbinieku aptaujas organizēšanu ar mērķi izzināt iespējamos jautājumus, kuru sekmīga risināšana varētu radīt papildus motivāciju ne tikai jau dienējošajām amatpersonām turpināt dienestu VRS, bet arī padarīt VRS par pievilcīgāku iespējamo darba vietu jauniešu acīs. Minēto aptauju izstrādās LIDA, savukārt VRS nodrošinās tās izplatīšanu iestādes ietvaros. Lai arī par konkrētiem tehniskiem risinājumiem vēl runāts netika, abas puses nonāca pie kopsaucēja, ka aptauja būtu rīkojama elektroniskā veidā, tādejādi padarot to ne tikai ērtāku amatpersonu piedalīšanos tajā, kā arī vienkāršojot rezultātu apkopošanu un tam sekojošo analīzi. Jāmin, ka līdzīgu aptauju LIDA īstenoja 2019.gadā, un tās mērķis bija noskaidrot Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku viedokli par pastāvošo dienesta organizācijas kārtību iestādē, kā arī citiem ar to saistītiem aspektiem.

LIDA ieskatā šī tikšanās un tās rezultāti ir nozīmīgs solis VRS attīstībā. Arodbiedrības un iestādes pārstāvji pie sarunu galda sēdās nevis kā divas atšķirīgus viedokļus pārstāvošas puses, kuru mērķis ir izteikt pārmetumus un neapmierinātību, bet gan kā sadarbības partneri, kurus vieno viens kopīgs mērķis – VRS attīstība. Un nozīmīgi tas ir tieši tāpēc, ka šajā kontekstā vārds attīstība ir saistāms nevis ar modernajām tehnoloģijām un materiāltehniskajām vērtībām, bet gan ar darbinieku viedokļa uzklausīšanu un ņemšanu vērā. No valsts iestādes puses, kurā tradicionāli valda centralizētās struktūras principi, kas savā pamatā izslēdz komunikācijas iespējas vertikālajā virzienā – ierindas darbinieks un iestādes vadītājs, šis ir ievērības cienīgs solis, kurš ne tikai apliecina VRS vadības vēlmi risināt iestādē pastāvošos problēmjautājumus, bet arī uzlabot dienesta apstākļus dažādos aspektos, tādejādi padarot VRS par pievilcīgāku darba vietu potenciālajiem jaunajiem darbiniekiem.    

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU