DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
7
7

Par situāciju Iekšlietu nozarē

FOTO: Zane Bitere, LETA

Kopš 2022.gada 24.februāra termins “iekšējā drošība”, šķiet, ieguvis jaunu vietu gan politiķu, gan lielas daļas sabiedrības ikdienas leksikā. To piesauc teju katrs, tai skaitā valsts augstākās amatpersonas. Tomēr vakar [19.oktobrī, 2022] publiski izskanējusī informācija par to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bijis spiests pieņemt lēmumu par atsevišķu posteņu darbības pagaidu apturēšanu un resursu pārdislokāciju, un ar to saistītā ažiotāža liecina par to, ka daudzām no politiskajos procesos iesaistītajām amatpersonām termins “iekšējā drošība” ir tikai termins, nekas vairāk.

Minētais VUGD lēmums nenāk kā liels pārsteigums, jo savā veidā ir kā kārtējais apliecinājums tam, ka iekšējā drošība, un civilā aizsardzība tai skaitā, pēdējās desmitgades ir bijusi tikai viena no prioritātēm, un tikai vārdos. Ņemot vērā to, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) vēlas atkārtoti norādīt visām atbildīgajām amatpersonām uz to, ka valsts iekšējā drošība sākas tad, kad par to ne tikai runā, bet arī dara un izpilda ar darbiem, veicot izmaiņas noteiktos likumos, noteikumos, utt. Šī vara ir deleģēta Saeimas deputātiem. Saeimas deputāti ar saviem darbiem pieņem valstij svarīgus lēmumus, tai skaitā par jautājumiem, kas skar valsts iekšējo drošību. Mēs zinām,  ka šīs Saeimas vēlētāji ir atbalstījuši tās partijas, kuras cita starpā ir apsolījušas valsts iekšējai drošībai piešķirt vai nodrošināt 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, apsolījās stiprināt valsts iekšējo drošību. Var izdarīt secinājumu, ka katrs Saeimas deputāts ir apņēmības pilns izpildīt savu solījumu, izpildīt godprātīgi un atbildīgi, un uzņemties atbildību, noliekot Saeimas deputāta mandātu, ja savu un savas partijas solījumu izpildīt aizmirstas, vai savas privātās intereses sāk prevelēt pār Latvijas Republikas kā valsts interesēm.

LIDA uzskata, ka dienesti (VUGD, VP, VRS, IeVP) ir kļuvuši kā ķīlnieki starp spēju pildīt pienākumu pret valsti un izpildīt savas obligātās saistības pret darba ņēmēju. Arodbiedrība nevar nepiekrist VUGD lēmumam īslaicīgi slēgt kādu no posteņiem un tam par pamatu ir šādi argumenti:

  1. akūtā personāla trūkuma dēļ darbiniekiem rodas pārslodze, kas veicina izdegšanu, slimības lapu pieaugumu, nogurumu, neveselīgu darba atmosfēru;
  2. nepilnvērtīga darbinieku novērtēšana no valsts puses, tas ir - nepienācīgs tehniskais aprīkojums, telpu stāvoklis, darba samaksa – ir veicinošais faktors tam, ka darbinieki izvēlas pamest šo dienestu, jo, piemēram, autovadītāji ar C kategorijas autovadītāja apliecību ir pieprasīti citās tautsaimniecības nozarēs, kur mēneša atalgojums pēc visu nodokļu nomaksas sasniedz 1200 EUR vai vairāk;
  3. esošais persona trūkums veicina jeb paaugstina darba drošības riskus, vides riskus un varam nokļūt situācija, ka glābēji būs spiesti vispirms domāt, kā glābt glābēju - savu kolēģi, un tikai tad visu pārējo, tai skaitā citu cilvēku dzīvības. Ar to mēs gribam teikt, ka nav pieļaujams, ka uz glābšanas darbiem tiek sūtīts tāds cilvēku resurss, kuri nevar pilnvērtīgi izpildīt doto uzdevumu, un vēlāk gan no Saeimas deputātiem, gan sabiedrības saņemt kritiku.

Ņemot vērā augstāk norādīto faktu konstatāciju un balstoties uz ilgstošu pieredzi darbojoties Iekšlietu nozarē un pieredzi, kas gūta no citām Eiropas savienībā esošajām Iekšlietu dienestu arodbiedrībām, LIDA, kā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Eiropas Policijas konfederācijas (EuroCOP) dalīborganizācija, paziņo un nekavējoties pieprasa:

  1. Saeimas deputātiem nekavējoties veikt izmaiņas visos normatīvajos aktos, kas saistīti ar budžeta veidošanu un ierakstīt tiesību normu, kas paredz, ka valsts iekšējai drošībai atvēl ne mazāk kā 2,5% no IKP, precīzi paredzot to, cik liels procents tiks atvēlēts atalgojuma finansējumam, kas mūsu ieskatā nevar būt zemāka par 1500 EUR pēc nodokļu nomaksas, tehniskajam nodrošinājumam, utt.;
  2. veikt izmaiņas pieņemtajos likumos, paredzot, ka Iekšlietu ministrijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums 2023. gadā tiek palielināts ne vis par vidēji 10%, bet gan par 30%. Savukārt nākamajos gados darbinieku atalgojuma pieaugums tiek nodrošināts pamatojoties uz valstī noteiktās inflācijas apmēru, piemērojot attiecīgu koeficientu;
  3. pārtraukt destabilizēt situāciju ar paziņojumiem par izmaiņām tādos svarīgos jautājumos, kas skar darbinieku sociālās garantijas, piemēram, izdienas pensijas. Veikt pasākumus, lai tās valsts iestādes, piemēram, Valsts kontrole, ne tikai norādītu uz kārtējā pārbaudē konstatētajām nepilnībām, bet arī kopā ar dienestiem rastu risinājumu attiecīgo nepilnību novēršanai un veicinātu šo risinājumu ieviešanu dzīvē;
  4. veikt pasākumus, lai bez liekas aizķeršanās un birokrātijas, darbinieki, kuri sasniedz 50 gadu vecumu un ir tiesīgi doties izdienas pensijā, būtu tiesīgi bez jebkādas papīru/iesniegumu rakstīšanas turpināt dienestu, un tiesīgs atvaļināties no dienesta sev vēlamā brīdī, nepārsniedzot likumā noteikto 60 gadu vecumu, līdz kuram var atrasties dienestā;
  5. būtiski palielināt finansējumu rekrutēšanas pasākumiem, kā arī visām Iekšlietu ministrijas sistēmas mācību iestādēm, kas gatavo nākamos valsts iekšējās drošības sargus.

Ja šīs prasības netiks sadzirdētas, nenotiks aktīvs darbs šo pasākumu ieviešanā, BRĪDINĀM, ka katram Saeimas deputātam vārds "arodbiedrība" kļūs kā rūgts kamols kaklā katru dienu visu 4 gadu garumā. LIDA atradīs resursus un veidus, iesaistot sociālos partnerus Latvijā, ārvalstīs, Briselē, lai Saeimas deputāti no vārdiem par iekšējās drošības stiprināšanu pārietu pie reāliem darbiem jau tuvākajā laikā, bet ne pēdējā pusgadā pirms nākamās Saeimas vēlēšanām. Arodbiedrība izmantos visus likumīgos līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus un aicina Saeimas deputātus jau šodien darīt visu, lai Latvijas iekšējās drošības politika būtu visas Latvijas Republikas iedzīvotāju drošības sajūtas garants. LIDA sevī apvieno vairāk kā 2700 biedrus, un esam pārliecināti, ka ne visām Saeimā ievēlētajām partijām ir tik liels biedru skaits! Demokrātiskā valstī arodbiedrība ir demokrātiskas valsts stūrakmens, lai tiktu sasniegts maksimāls balanss starp darba devēju kā valsti un darba ņēmēju kā tautu.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU