Tikšanās laikā, kur piedalījās Latgales uzņēmēji, Latgales padomes un Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji, uzņēmēji uzsvēra problēmas, kas traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmēju vidū akcentētas tika darbaspēka augstās izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras LTRK Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris uzsvēra, ka nodokļu politika līdz šā gada jūnijam būs viena no svarīgākajām LTRK aktualitātēm. Savukārt LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa apliecināja, ka notiek aktīvs darbs ar valdību, lai šo jomu sakārtotu, padarot nodokļus samaksājamus, stabilus un vērstus uz ekonomikas attīstību. Uzstājoties ar prezentāciju par LTRK priekšlikumiem plānotajām nodokļu izmaiņām, kā prioritāte tika minēti augstie darbaspēka nodokļi, nesakārtotā darba nespējas lapu apmaksas sistēma, papildus nodokļu piemērošana darbinieku mobilitātes, izmitināšanas un izglītības apmaksai, kā arī ,māmiņu algu, jautājums.
Rēzeknes SEZ pārvaldniece Sandra Ežmale klātesošos iepazīstināja ar piecām Latvijā piedāvātajām speciālās ekonomiskajām zonām (SEZ) un brīvostām, tostarp viena no tām atrodas Latgales reģionā. Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā pievilcīgu ekosistēmu vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem veido uzņēmējdarbības vide ar sakārtotu infrastruktūru, efektīva sadarbība starp dažādām institūcijām un īpašie nodokļu atvieglojumi. Prezentācijas ietvaros tika akcentēta speciālo ekonomisko zonu ievērojamā ietekme Latvijā uz reģionu ekonomisko attīstību un labklājību ilgtermiņā.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un investīciju jautājumos Aleksejs Stecs uzsvēra, ka šī bija ļoti vērtīga un nepieciešama diskusija par Latgales reģiona ekonomisko potenciālu un attīstības tendencēm. Tostarp tā bija iespēja izrunāt, kādu atbalstu uzņēmēji var saņemt, uzklausīt jomas profesionāļus, kuru ikdienas darbs ir tendēts uz reģiona attīstību. Rēzeknei, kā reģiona attīstības centram, ir ļoti būtiski piedalīties diskusijās, kas skar reģiona ekonomiku.
Vakara noslēgumā LTRK LRP dalībnieki varēja uzklausīt Latgales šmakovkas dedzinātavas saimnieka Jāņa Krivteža stāstu par to, kā ir aizsācies radītā uzņēmuma ceļš, par šā brīža veicamos darbus un nākotnes plānus.
Līdzīgi kā daudzas citas reizes, arī šoreiz uzņēmēji diskutēja par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. LTRK ZRP priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks norādīja, ka pats saskāries ne tikai ar OIK radīto slogu uzņēmumā, bet arī privāti, proti, tā kā viņš mājās ūdens uzsildei izmanto saules kolektoru radīto elektrību, viņam OIK jāmaksā dubultā – gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Uz to, ka šāda sistēma ir diskriminējoša, norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, taču valdība izmaiņas šajā jomā ilgstoši tā arī neveic.
