Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2019. gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības "KPMG Baltics AS" (iepriekšējais nosaukums – "KPMG Baltics SIA").
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 19 milj. eiro no Latvijas Bankas 2019. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas kopējā peļņa kopš eiro ieviešanas 2014. gadā ir sasniegusi 144 milj. eiro, no kuriem 96 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.
Latvijas Banka 2019. gadā turpināja īstenot vairākus sabiedrībai nozīmīgus projektus. Maksājumu jomā Latvijas Banka pērn no visām Baltijas valstīm piesaistīja jaunas kredītiestāžu struktūrvienības dalībai Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā). Kopējais EKS sistēmā veikto maksājumu skaits 2019. gadā palielinājās par 70%. No tiem 6.4 milj. bija zibmaksājumu 1.2 mljrd. eiro vērtībā (2018. gadā – 2.4 milj. zibmaksājumu 494 milj. eiro vērtībā). Turpinot attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, 2019. gadā darbu uzsāka Latvijas Bankas izveidotais starptautiska mēroga Zibsaišu reģistrs, kas ļauj veikt maksājumus, zinot vien saņēmēja tālruņa numuru.
2019. gadā publiskoti vairāki Latvijas Bankas pētījumi par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem, t.sk. darbaspēka rezervēm un pašvaldību budžeta izdevumiem.
2019. gadā Latvijas Banka turpināja attīstīt un modernizēt Kredītu reģistru, t.sk. radot iespēju tajā iekļautās ziņas saņemt arī viedierīcēs. Latvijas Banka rosināja profesionālo skaidrās naudas lietotāju diskusiju par rēķina summu noapaļošanu, ierobežojot ar 1 centa un 2 centu monētu izmantošanu saistītās izmaksas un ietekmi uz vidi, un īstenoja citus nozīmīgus pasākumus (sk. pievienoto infografiku).
