Senāts spriedumā norāda, ka likumprojekts, uzsākot tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanu, tiek virzīts noteiktā kārtībā līdz tā pieņemšanai Saeimā vai izlemšanai tautas nobalsošanā. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.
No tiesiskā regulējuma izriet, ka tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts. Pretēji pieteicējas norādītajam, Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas neaprobežojas ar iesniegtā likumprojekta tehnisku piereģistrēšanu un pārvirzīšanu tālākam tautas nobalsošanas procesam. Līdz ar to pieteicējas argumenti, ka likumprojekta saturu var vērtēt tikai Satversmes tiesa, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai nav kompetences agrīnā stadijā noraidīt likumprojektu, bet tai jālemj vienīgi par to, vai dot iespēju cilvēkiem parakstīties par likumprojekta tālāku virzību, nav pamatoti.
Centrālajai vēlēšanu komisijai, pārbaudot, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts, jāvērtē, vai tas gan pēc formas, gan satura atbilst likumprojekta izstrādei izvirzītajām prasībām.
Senāts spriedumā analizē divus kritērijus, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta.
Pirmais kritērijs ir, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Senāts atzīst, ka Centrālā vēlēšanu komisija šajā gadījumā pamatoti norādījusi, ka pieteicējai bija jāiesniedz nevis konkrētā likuma panta nākotnes redakcija, bet tikai konkrēto grozījumu teksts.
Otrais kritērijs ir, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Tas nozīmē, ka jābūt skaidri saprotamam, ko pieteicēja likumprojektā domā ar terminu “citas valodas”. No iesniegtā likumprojekta, ne Izglītības likuma kopumā nav iespējams secināt, ka šajā likumā un likumprojektā ar citām valodām ir saprotama latgaliešu un lībiešu valoda, kā Centrālajai vēlēšanu komisijai un tiesai norāda pieteicēja. Tādēļ vēlētājiem, iepazīstoties ar likumprojektu un izdarot izvēli, vai par to parakstīties, nevar būt zināms un skaidrs grozījumu mērķis Izglītības likuma 9.pantā. Turklāt gan šie, gan pārējie piedāvātie grozījumi nav saskanīgi ar šobrīd spēkā esošās normas jēgu un neiekļaujas tiesību sistēmā. Šajā gadījumā nav skaidrs likumprojekta mērķis un noregulējamās tiesiskās attiecības.
Lieta SA-1/2020
