DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. februārī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
4
4

Rosinātie grozījumi Atlīdzības likumā neatbilst dienējošo interesēm

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020.gada 30.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Pēc minētā likumprojekta izsludināšanas Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) saņēma uzaicinājumu sniegt atzinumu par to. LIDA, pēc iepazīšanās ar grozījumu saturu, neatbalsta to tālāko virzību.

Rīt, 18.februārī, paredzēta LIDA un Iekšlietu ministrijas pārstāvju tikšanās, lai klātienē apspriestu LIDA iesniegto atzinumu un tajā minētos argumentus.

Grozījumu autori norāda, ka likumprojekta mērķis ir veicināt amatpersonu un darbinieku darba snieguma efektivitāti un kvalitāti valsts un pašvaldību institūcijās un uzlabot atlīdzības konkurētspēju, pārskatot līdzšinējo atlīdzības politiku un uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviest mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Atlīdzības sistēma valsts un pašvaldību institūcijās pārskatīta un pilnveidota, lai tā spētu nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību valsts pārvaldē, kas veicinātu stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbu. Likumprojekts paredz darba samaksas sistēmu valstī padarīt vienkāršāku.

LIDA savā atzinumā min vairākus argumentus tam, kāpēc ir pamats uzskatīt, ka minētie grozījumi, vismaz šādā redakcijā, nesasniegs norādītos mērķus. Vismaz ne saistībā ar iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu un darbinieku atalgojumu, kas arī tiek noteikts atbilstoši šī likuma regulējumam.

 „Likumprojekta 2. pantā ir definēts likuma mērķis - šā likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību, kas veicina stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbību. LIDA ieskatā ar šo likumprojektu tas netiek sasniegts.” atzinumu komentē LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns. „Neievērojot pašu virzīto līdzvērtības nosacījumu, turpmāk netiks ievērots mērķis nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību, lai veicinātu stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbību.”.

Turpinot A.Augustāns norāda: „LIDA jau pērnā gada nogalē, pirms šī likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, mēs iesniedzām virkni ieteikumus attiecībā uz plānoto grozījumu saturu, jo nesaskatījām tajos neko, kas virzītos mērķus attiecinātu arī uz mūsu biedriem – policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tomēr tagad, iepazīstoties ar izsludināto redakciju, redzam, ka neviens no ieteikumiem nav ņemts vērā.”

LIDA, kā prioritāri veicamos minētā mērķa – vienlīdzības – sasniegšanai savā atzinumā min četrus pasākumus.

Pirmkārt, jāpiemēro vienādi nosacījumi visiem, uz kuriem šis likums attiecināms, kā piemēram, nosakot, ka iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu minimālā bāzes mēnešalga ir tāda, kā definēts likumprojekta 1.pantā, papildinot likumprojektu ar piebildi, ka ne retā kā vienu reizi gadā darba devējam ir pienākums, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes principu, ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus, palielināt amatpersonu atlīdzību, piemērojot inflācijas koeficientu, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto atzinumu.

Otrkārt, LIDA uzskata, ka 31.panta otrā daļā noteiktā piemaksa par nakts darbu 75 % apmērā ir attiecināma arī uz iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo šīs amatpersonas viennozīmīgi pilda operatīvo darbu, piemēram, Satiksmes uzraudzības amatpersonas, kuras vada operatīvo transportlīdzekli vai VUGD ugunsdzēsējs – autovadītājs. LIDA uzskata, ka nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme pie vienādiem noteikumiem.

Treškārt, vērtējot likumprojekta 32.pantu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, LIDA uzskata, ka esošā situācija dienestos ir dramatiska un necaurskatāma, jo piemaksas par virsstundu darbu, atpūtas laiku un svētku dienām ir nekonsekventa un izplūdusi, tādējādi esošā likumprojekta redakcija ir maināma būtiski. Darba likumā ir precīzi noteikts kā tiek veiktas piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienās. LIDA uzskata, ka visi darba ņēmēji ir vienādi un arī nosacījumi par darbu svētku dienās ir vienādi. Jābeidz diskriminācija pret amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpēm, liedzot saņemt samaksu par darbu svētku dienās.

Un ceturtkārt, likumprojektā iekļautais regulējums attiecībā uz virsstundu darba kompensēšanu ir jāpielīdzina Darba likuma regulējumam - amatpersona, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes; darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu; virsstundu darbs ir pieļaujams, ja amatpersona un darba devējs par to vienojušies rakstveidā, izņemot gadījumus, kad runa ir par sabiedrības visneatliekamākajām vajadzībām vai nepārvaramas varas novēršanu, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītām sekām, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu; amatpersonai tiek paredzētas tiesības izvēlēties, vai par veikto virsstundu darbu saņemt piemaksu vai arī aizstāt piemaksu ar atbilstošu apmaksātu atpūtas laiku.

“Šie ir tikai četri no daudzajiem LIDA izteiktajiem argumentiem. Bet šie četri būtu uzskatāmi par prioritāriem, lai mēs varētu sākt runāt par vienlīdzību saistībā ar atalgojumu, tā noteikšanu un apmēru. Pie kam jānorāda, ka runa ir ne tikai par atšķirībām starp privāto un publisko sektoru, kurā ietilpst arī mūsu biedri, bet arī par nevienlīdzīgu attieksmi viena likuma ietvaros.” noslēgumā uzsver A.Augustāns.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI