Monitoringa komitejas sākotnējā pārskata ziņojumā starptautiskie eksperti akcentē - faktu vākšanas vizīte Latvijā parādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie argumenti ir nopietni un rada pietiekamas bažas, lai pamatotu situācijas īpašu uzraudzību.
Kopumā secināts, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas.
Tāpat demokrātijas sargi secinājuši, ka pašvaldības faktiski nepiedalījās reformas izstrādē, jo plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti. Ziņojumā uzsvērts, ka novadi nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt kā Lego klucīšus, tos brīvi pārvietojot. Vairāk par visu novadi ir veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi (dažreiz gadsimtiem senu), atmiņām un identitāti, jo īpaši laukos.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Mani satrauc, ka pēdējo divu gadu laikā vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies un nav ievērota Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tāpēc tagad ir jādara viss, lai mēs atkal kļūtu par piemēru citām valstīm un attīstītu demokrātiju. Augsta līmeņa starptautiskie eksperti ii apliecinājuši, ka visi mūsu akcentētie jautājumi par administratīvi teritoriālās reformas procesu, finansējumu pašvaldībām, budžeta autonomiju ir bijuši pamatoti. Īstenojot reformu nevar tikai pārbīdīt robežas, bet iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa un jāņem vērā, jo tas skar viņu dzīvi. Pašvaldības kopumā atbalsta pozitīvas pārmaiņas un jau ikdienā īsteno dažādas reformas izglītības, veselības un citās jomās. Tomēr jebkurai reformai jābūt balstītai uz demokrātijas principiem un pilnvērtīga dialoga. Manuprāt, ekspertu ieteikumi valdībai un Saeima nopietni jāņem vērā, turpmāk strādājot gan pie administratīvi teritoriālās reformas, gan nākamā gada valsts budžeta.“
Latvijas Universitātes asociētā profesore, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle Dr.sc.pol. Iveta Reinholde uzsver, ka Eiropas Padomes ekspertu ziņojums ir nopietns signāls Latvijai, lai turpmāk nopietnāk un atbildīgāk ievērotu vietējās demokrātijas principus. Pretējā gadījumā tas rada nelabvēlīgu valsts tēlu un reputāciju starptautiskajā vidē. Vienlaikus ir svarīgi valdībai godprātīgi strādāt Latvijas tautas labā un izturēties ar cieņu pret iedzīvotājiem pašvaldībās. Sabiedrības uzticēšanās nerodas kā Ziemassvētku nakts brīnums, bet tā ir valdības darba un attieksmes rezultāts, uzklausot arī iedzīvotāju viedokli. Pretējā gadījumā cilvēki zaudē jebkādu interesi par notiekošajiem procesiem valstī un vēlmi iesaistīties. Tāpēc ir svarīgi respektēt iedzīvotāju viedokli un nepieciešamību līdzdarboties demokrātijas attīstībā.
Sākotnējā ziņojumā arī akcentēts, ka ekspertu ieskatā vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.
Līdz ar to sākotnējā ziņojumā Saeimai un valdībai ieteikts nodrošināt, ka pienākumu nodošana vietējam līmenim notiek ar attiecīgu finanšu resursu piešķiršanu, un jebkuru pasākumu pieņemšana, kas ietekmē vietējo pašvaldību finansiālo kapacitāti, negatīvi neietekmē to spējas brīvi veikt savas funkcijas
Ekspertu redzējumā vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma, ko Kongress pieņēma 2018. gadā.
Sākotnējais pārskata ziņojums 26.lapaspušu apjomā šonedēļ izskatīts EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai Kongresa šī gada martā. Uz ziņojumu balstītās rezolūcijas un rekomendācijas pieņemšana ir pamats, lai valdība un Saeima Latvijā izlabotu kļūdas, kas pieļautas līdzšinējā reformas procesā.
EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu sākotnējais ziņojums pieejams šeit.
Eiropas vietējo pašvaldību harta pieejama šeit.
Jau ziņots, ka pērnā gada 4.decembrī pēc LPS uzaicinājuma ārpuskārtas faktu noskaidrošanas vizītē Latvijā viesojās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Saint-Gérand-le-Puy, Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) un Iklas (Uccle, Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss (Marc Cools) –, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina (Angel Manuel Moreno Molina, Spānija).
EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Īsteno dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas veidošanas procesos, gatavo ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem. Praktiski palīdz jaunajām dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.
