Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: “Pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Ekonomikas ministrija turpināja darbu pie priekšlikumiem publisko iepirkumu procesa uzlabošanai, lai minimizētu riskus negodīgai komercpraksei, kas ne tikai kropļo konkurenci un negatīvi ietekmē konkrētās nozares attīstības iespējas, bet arī rada būtiskus zaudējumus valstij.”
“Rīcības plāns satur konkrētus veicamos pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos izpildītājus. Vienlaikus aicinu atbildīgās institūcijas katru pasākumu plaši izdiskutēt ar nozares organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai vienotos par jēgpilniem risinājumiem un sasniegtu vislielāko pozitīvo ietekmi uz nozares attīstību un uzņēmējdarbības vidi,” skaidro ministrs.
Strādājot pie rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, identificēti vairāki izaicinājumi publiskajos iepirkumos:
- nekvalitatīvi izstrādāti nolikumi (nesamērīgas prasības pretendentiem, nepārdomātas tehniskās specifikācijas, līgumi);
- kompetences trūkums iepirkuma komisijas locekļiem;
- ierobežotas iespējas kandidātu un pretendentu izslēgšanai, ja ir identificēta negodprātīga rīcība;
- nepietiekama kontrole publisko līgumu izpildes posmā;
- nepietiekams preventīvs regulējums konkurences pārkāpumu novēršanai.
Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai.
Rīcības plānā ietverts komplekss risinājums normatīvā regulējuma pilnveidošanai, uzlabojot pretendentu izslēgšanas nosacījumus, samazinot risku, ka publiskajos iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus un pārkāpj nodokļu jomas normatīvos aktus, kā arī pieļauj būtiskus profesionālās darbības pārkāpumus. Rīcības plāns paredz vērtēt arī pretendenta patiesā labuma guvējam citu piederošo uzņēmumu pārkāpumus. Tas palīdzēs novērst izveidojušos praksi, kad dalībai publiskajā iepirkumā tiek veidots jauns uzņēmums, lai izvairītos no “diskvalifikācijas” iepriekš pieļauto pārkāpumu dēļ.
Tāpat rīcības plāns satur vairākus pasākumus iepirkuma komisijas locekļu kapacitātes stiprināšanai un kvalifikācijas celšanai. Rīcības plāns paredz vērtēt iespēju centralizēt lielu un sarežģītu publisko iepirkumu veikšanu, uzticot to vienai institūcijai, kura akumulētu pieredzi, kompetenci un zināšanas publiskajos iepirkumos. Ir paredzēti vairāki pasākumi institūciju kapacitātes celšanai, piemēram, izstrādāt metodiskos materiālus kvalifikācijas prasību noteikšanai nozaru griezumā, nodrošināt apmācības iepirkuma komisijas locekļiem, noteikt kvalifikācijas prasības iepirkuma komisijas vadītājam, izstrādāt būvdarbu līguma tipveida nosacījumus attiecībā uz samaksas veikšanu un izpildīto darbu pieņemšanu.
Vienlaikus rīcības plānā iekļauti vairāki pasākumi ārvalstu piegādātāju dalības veicināšanai publiskajos iepirkumos.
Rīcības plānu izstrādāja darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Konkurences padomes, Iepirkumu uzraudzības biroja un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Detalizēti ar Ministru kabineta apstiprināto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Kā zināms, Ministru prezidents 2019. gada 13. septembrī uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai, tai skaitā sniegt priekšlikumus, kas ierobežo pretendentu iespējas slēgt aizliegtas vienošanās publiskajā iepirkumā, paredzot skaidrus mehānismus, kas veicina pretendentu brīvu konkurenci. Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai” Ministru kabinets skatīja 2019. gada 22. oktobrī un uzdeva izstrādāt detalizētu rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai.
