Ieskicējot novadam aktuālos jautājumus ceļu infrastruktūras jomā, tikšanās reizē Ķekavas novada domes priekšsēdētāja V.Baire kā prioritāro risināmo problēmu norādīja lielo satiksmes intensitāti pa maģistrālo autoceļu A7 un ar to radītās sekas – milzīgos auto sastrēgumus rīta un vakara pusē, īpaši Baložu un A7 krustojuma apvidū, kā arī autoplūsmas palielināšanos blakus esošajās ielās, kas veidojas apbraucot šos sastrēgumus.
Pēc ministra teiktā, šo problēmu varētu risināt plānotais Ķekavas apvedceļš, tāpēc V.Baire izteica cerību, ka apvedceļa projektēšanā pie Baložu krustojuma, kas ir viens no sarežģītākajiem satiksmes mezgliem novadā, tiks ņemts vērā Ķekavas novada pašvaldības viedoklis. Šajā vietā atrodas gan blīvi apdzīvotas vietas, gan arī daudzi uzņēmumi, un tāpēc būtiski pārdomāt, kā iedzīvotāji un uzņēmēji apvedceļa būvniecības laikā un pēc tam varēs ērtāk piekļūt pie savām mājām un uzņēmumiem.
Pēc V.Baires teiktā, kopīgi jārisina arī jautājums, kā nodrošināt ielu un ceļu seguma kvalitāti pēc tam, kad Ķekavas apvedceļa būvniecības laikā tie tiks intensīvi izmantoti apbraukšanas gadījumos.
Satiksmes drošības jomā Ķekavas novada pašvaldībai kopā ar “Latvijas valsts ceļiem”, kas atrodas Satiksmes ministrijas paspārnē, ir divi svarīgi risināmi jautājumi – luksofora izbūve valsts autoceļa A7 un Ziemeļu ielas krustojumā, kur ir liela automašīnu un gājēju intensitāte, jo tas ir viens no “melnajiem” satiksmes drošība punktiem, kā arī apgaismojuma izbūve divām gājēju pārejām Baložu pilsētā uz valsts autoceļa - Rīgas ielas.
Diskutējot par pasažieru pārvadājumu tīklu uzlabošanu, sarunā abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību Rīgu un Pierīgas novadus skatīt mijiedarbībā, jo procentuāli puse Pierīgas novadu, tai skaitā, Ķekavas novada, iedzīvotāju strādā galvaspilsētā. Savukārt uzņēmēji, kā atzina V.Baire, ir ieinteresēti labāka sabiedriskā transporta nodrošinājumā no Rīgas, lai darbinieki varētu ērtāk nokļūt uz darbu Ķekavas novadā, kur strauji aug uzņēmumu skaits, pateicoties labvēlīgai uzņēmējdarbības videi.
Tikšanās reizē no Ķekavas novada domes puses tika izteikta arī ideja, kas aktualizējusies ar gaidāmo administratīvo teritoriālo reformu un Latvijas skolu tīkla optimizācijas plāniem. Proti, tika ierosināts uzlabot ceļu seguma stāvokli, to noasfaltējot, posmā no Baldones uz Daugmali, jo Baldones un Ķekavas novada apvienošanas gadījumā pa šo transporta dzīslu būs jānodrošina skolēnu transports un palielināsies satiksmes intensitāte.
Savkārt satiksmes ministrs T.Linkaits informēja, ka “Latvijas valsts ceļi” šobrīd ir ieinteresēti nodot Ķekavas novada pašvaldības īpašumā autoceļu V6 (Ķekava-Plakanciems). Kā pauda V.Baire, pašvaldība izskatītu šādu ieceri, ja pārņemšanai “nāktu līdzi” arī nepieciešamais valsts finansējums autoceļa uzturēšanai.
Viens no būtiskiem sarunas tematiem bija dzelzceļlīnijas “Rail Baltica” projekta īstenošana, tostarp, Ķekavas novadā, šoreiz sarunā akcentējot jaunā dzelzceļa tilta izbūves tehniskos nosacījumus Rīgas HES akvatorijā, lai šajā upes posmā, kas ir ļoti pateicīga vieta vindsērfingam, varētu turpināt nodrošināt un attīstīt vindsērfinga sporta veidu, kuru aktīvi piekopj sportisti gan no Ķekavas, gan Daugavas pretējā krasta - Ikšķiles un Salaspils novadiem. Klātesošie vienojās, ka šeit ir jārod saimnieciski racionālākais un visām iesaistītajām pusēm pieņemamākais risinājums, tāpēc pie šī jautājuma risināšanas tupināsies darbs ekspertu līmenī.
Attiecībā uz “Rail Baltica” projektu no Ķekavas novada puses tika akcentēts jautājums par stacijas izveidi novadā un aicinājums skatīt visus lielos satiksmes infrastruktūras projektus (dzelzceļa un apvedceļa izbūvi) kopumā, lai redzētu vienotu ainu un to salāgojamību realitātē.
Sarunās piedalījās arī Ķekavas novada domes priekšsēdētājas abi vietnieki Andris Ceļmalnieks un Valts Variks, pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone un Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Križanovskis.
