Būvniecības laikā abas robežšķērsošanas vietas turpināja darbu un tika nodrošināta nepārtraukta transporta kustība. Darbi realizēti Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros. Darbu gaitā paplašinātas robežšķērsošanas vietas, ieviešot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, tādejādi uzlabojot kustību un padarot efektīvāku robežpunkta darbu. Vienlaikus tika uzlabota perimetra apsardzes sistēma, ieviesta videonovērošanas sistēma, elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi un transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas iekārtas.
“Lai uzlabotu robežšķērsošanas vietu darbību, nodrošinot efektīvāku kontrolējošo dienestu darbu, abu robežšķērsošanas punktu attīstība tiks turpināta arī 2020 gadā. Būvdarbu gaitā nākamgad plānots palielināt transportlīdzekļu joslu skaitu kontroles zonā, veikt esošo kontroles paviljonu pārbūvi, paplašināt nojumes kontroles zonā, kā arī pārbūvēt autobusu pasažieru kontroles termināli. Drīzumā tiks noslēgts iepirkuma process, kura rezultātā būs zināmi darbu veicēji un nepieciešamo ieguldījumu apmēri”, norāda J.I. Pigits.
Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā valsts šobrīd veic būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā ar robežu šķērsošanu saistītos objektos par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro. Vērienīgi darbi ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu šobrīd vēl notiek arī noslogotākās Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstībā, ko plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. Vienlaikus VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti ar mērķi nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.
Pārbūves darbi RŠV “Silene” un “Paternieki” noritēja pusgada garumā, atbilstoši plānotajam grafikam. Būvniecības darbus veica PS „LNK INDUSTRIES GROUP”, kopējās būvdarbu izmaksas – teju 2 miljoni EUR (neskaitot PVN).
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas – ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, nule pabeigta jau minētā robežšķērsošanas vietu “Paternieki” un “Silene” pārbūve, kā arī ekspluatācijā nodota vērienīgā muzeju krātuve Pulka ielā. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve.
Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
