Ziņojums tapis, apzinot vairāk nekā 500 dažādu izglītības jomas ekspertu, darba devēju, darba ņēmēju un akadēmiskās sabiedrības pārstāvju, kā arī izglītības un nodarbinātības politikas veidotāju un īstenotāju viedokli. Tāpat tika analizēti citu valstu labās prakses piemēri, izmantota OECD ekspertu analītiskā kapacitāte un pieejamie dati Latvijas prasmju politikas attīstībai.
OECD ziņojums identificē Latvijas iespējas un sniedz ieteikumus, lai stiprinātu izglītojamo prasmju rezultātus, veicinātu mūžizglītības kultūru, samazinātu prasmju nelīdzsvarotību darba tirgū un stiprinātu prasmju sistēmas pārvaldību.
Izglītojamo mācību sasnieguma stiprināšanai OECD sniedz konkrētas rekomendācijas mācībspēku kvalifikācijas uzlabošanai, izglītības kvalitātes veicināšanai, reģionālo atšķirību mazināšanai, kā arī profesionālās izglītības stiprināšanai. Ziņojumā ieteikts attīstīt skolas kā mācīšanās organizācijas, izveidot pirmskolas mācību iestāžu izglītības kvalitātes novērtēšanas procedūru, turpināt visaptverošas monitoringa sistēmas ieviešanu, kā arī stiprināt izglītības iestāžu dibinātāju atbildību par efektīva skolu tīkla izveidošanu un uzturēšanu.
Mūžizglītības kultūras veicināšanai OECD iesaka palielināt sabiedrības informētību par pieaugušo izglītību un ieguvumiem no regulāras prasmju pilnveides. Ieteikts samazināt šķēršļus pieaugušo dalībai izglītībā, paplašinot pieaugušo izglītības piedāvājumu, kā arī paaugstinot pieaugušo izglītības kvalitāti, jo īpaši neformālās izglītības jomā. Ieguldījumu palielināšanai pieaugušo izglītībā OECD aicina attīstīt dažādus līdzfinansēšanas instrumentus, piemēram mācību fondus.
Prasmju nelīdzsvarotības mazināšanai OECD iesaka Latvijai stiprināt augstākās izglītības sistēmas atsaucību mainīgajam prasmju pieprasījumam, atbalstīt iekšēju mobilitāti un viedi piesaistīt augsti kvalificētu ārvalstu darbaspēku; talantu noturēšanai – veicināt ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu un uzlabot darba apstākļus.
Visbeidzot prasmju sistēmas pārvaldības stiprināšanai OECD iesaka Latvijai stiprināt prasmju politiku un tās pārraudzību, uzlabot sadarbību ar iesaistītajām pusēm dažādos pārvaldības līmeņos, veidot integrētu prasmju uzraudzības un informācijas sistēmu.
OECD ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos Ludgers Šuknehts (Ludger Schuknecht) ziņojuma prezentācijas laikā uzsvēra, ka Latvija šobrīd īsteno vairākas reformas prasmju un izglītības jomā, kas ir soļi pareizajā virzienā, lai risinātu galvenos Latvijas prasmju sistēmas uzdevumus. OECD uzdevums ir nodrošināt Latvijai stratēģisku un visaptverošu pieeju efektīvas valsts prasmju sistēmas veidošanā.
“OECD veiktā prasmju analīze apliecina, ka esam uz pareizā ceļa - lai veiksmīgi izmantotu iegūtās zināšanas strauji mainīgajā vidē un konkurētu darba tirgū, savas prasmes nepieciešams pilnveidot nepārtraukti. Turklāt pārmaiņas skar visus vecumposmus. Uzsāktā pāreja uz kompetenču izglītības ieviešanu skolās, profesionālās izglītības stiprināšana, mūžizglītības iespējas pieaugušajiem un pārvaldības modeļa maiņa apstiprina rekomendācijās pausto, taču daudz darāmā vēl priekšā. Mums visiem jāapzinās, ka turpmākais izglītības kvalitātes pieauguma temps ir cieši saistīts arī ar katra cilvēka un organizācijas spēju mainīties un būt efektīvākiem,” atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Sadarbības projektu “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ar OECD Izglītības un zinātnes ministrija sāka īstenot 2018. gada 13. septembrī, lai līdz 2020. gada beigām izstrādātu un apstiprināt Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam.
Sadarbības pirmajā jeb diagnostikas posmā OECD Prasmju centra eksperti sagatavoja ziņojumu “OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas”, kas ietver analīzi par Latvijas prasmju attīstības politiku un praksi, kā arī rekomendācijas turpmākajai rīcībai.
Prasmju attīstības politika prasa plašu vienprātību un stratēģisko politikas koordināciju ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, nodarbinātības un sociālās labklājības jomā.
Ziņojuma prezentācijas izskaņā notika augsta līmeņa paneļdiskusija, kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska, OECD ģenerālsekretāra vietnieks L.Šuknehts, kā arī projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” sadarbības partnerinstitūciju pārstāvji - ekonomikas ministrs R.Nemiro, LDDK ģenerāldirektore L.Meņģelsone, LBAS priekšsēdētāja vietniece I.Liepiņa. Politikas veidotāji un sociālie partneri diskutēja par ziņojuma prezentācijā izskanējušajiem secinājumiem un rekomendācijām, kā arī turpmākās rīcības virzieniem.
OECD ieteikumi tiks izmantoti turpmākajā darbā, kopīgi strādājot ar OECD un visām iesaistītajām pusēm pie Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.
Vairāk par projektu “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” lasiet IZM tīmekļvietnē.
OECD ziņojums un pasākuma prezentācijas pieejamas IZM mājaslapā.
