DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Baltijas valstu premjeri: satiksmes ministriem jārod risinājums “Rail Baltica” projekta īstenošanai

FOTO: VK

Šodien, 6. decembrī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikšanās laikā ar Lietuvas un Igaunijas premjerministriem, kā arī, piedaloties pārstāvjiem no Polijas, Somijas un Eiropas Komisijas, pārrunāja dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” turpmāku virzību. Baltijas valstu premjerministri vienojās uzdot satiksmes ministriem līdz 2020. gada februārim piedāvāt kopīgu risinājumu “Rail Baltica” integrētai projekta ieviešanas modeļa izveidei.   

K. Kariņš pēc tikšanās atzina, ka, izvērtējot “Rail Baltica” projektu, visas puses bija vienisprātis, ka projekta ieviešanā ir vērojams progress, apmierinoši noris projektēšanas fāze un atsevišķos posmos ir uzsākti celtniecības darbi.

Tomēr vienlaikus ir jāpiekrīt daļai kritisko viedokļu par projekta īstenošanas gaitu, tādēļ Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri, diskutējot ar Eiropas Komisijas, kā arī Polijas un Somijas pārstāvjiem, uzdeva satiksmes ministriem vienoties un piedāvāt kopīgu priekšlikumu projekta ieviešanas modeļa izveidei līdz 2020. gada februārim.

Tāpat diskusijas gaitā triju Baltijas valstu premjerministri aicināja Poliju un Somiju aktīvi iesaistīties “Rail Baltica” īstenošanā, jo šo abu valstu līdzdalībai ir būtiska nozīme tā sekmīgā norisē. Svarīgs nosacījums projekta sekmīgai īstenošanai ir arī ES finansējums nākamajā daudzgadu budžetā, kas tika pārrunāts ar Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunātas arī aktualitātes elektroenerģijas un gāzes tirgū. Ministru prezidents uzsvēra, ka šogad trīs Baltijas valstis ir pārgājušas no politiskām diskusijām uz tehnisku projekta īstenošanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar ES sistēmu. Tāpat K. Kariņš pauda gandarījumu, ka no 2020. gada sāks darboties reģionālais gāzes tirgus, kas kalpos kā piemērs citiem reģioniem ES.

Vēl tikšanās laikā tika apspriests ES daudzgadu budžeta projekts. Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka ES daudzgadu budžetam ir jākalpo ES galveno prioritāšu ieviešanai, tostarp klimata pārmaiņu novēršanai. Lai to īstenotu, nepieciešams atbilstošs finansējums kohēzijas un lauksaimniecības politiku īstenošanai. Baltijas valstu premjerministri vienojās turpināt kopīgi iestāties par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interesēm nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Tikšanās laikā arī tika parakstīts atjaunotais Latvijas, Igaunijas, un Lietuvas valdību līgums par konsulāro palīdzību un sadarbību, kas aizstāj 1999. gada 5. februārī Viļņā parakstīto līgumu. Jaunajā līgumā plašāk nekā līdz šim noteikti konsulārās palīdzības standarti noziedzīgos nodarījumos, smagos negadījumos un nelaimē nokļuvušiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts piederīgajiem. Paredzēta palīdzība aizturēšanas, nāves vai repatriācijas gadījumos un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanā. Līgumā iekļautas arī  Baltijas valstu tiesības sadarboties konsulārās palīdzības sniegšanā ne tikai trešajās valstīs, bet arī ES dalībvalstīs.

Triju Baltijas premjerministru un Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija reģionā, transatlantisko saišu stiprināšana un tikko notikusī NATO dalībvalstu līderu tikšanās, tostarp tās laikā apstiprinātais atjauninātais aizsardzības plāns Baltijas valstīm un Polijai. Tāpat tika pārrunātas attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, pirms pirmdien, 9. decembrī, gaidāmās Normandijas formāta tikšanās Parīzē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU