Priekšlasījuma sākumā tiesnese Rezevska stāstīja, kā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) regulē sociālās un ekonomiskās tiesības. Viņa uzsvēra, ka valsts pamatlikumā garantētās ekonomiskās un sociālās tiesības noteic zināmas likumdevēja rīcības brīvības robežas šajā jomā. Pirmkārt, likumdevējs nevar atteikties nodrošināt sociālo tiesību efektīvu īstenošanu, otrkārt, sociālās tiesības, kaut arī atkarīgas no valsts finansiālajām iespējām, ir jānodrošina vismaz minimālā apmērā un, treškārt, sociālo tiesību īstenošanā ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas veido personas un valsts tiesisko attiecību pamatu.
Tiesnese Rezevska skaidroja arī Satversmes tiesas judikatūrā atklāto sociāli atbildīgas valsts principu. Proti, no sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Valstij ir jāsamēro ar savām ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā jomā, bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības labklājību un jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību.
Priekšlasījuma izskaņā tiesnese Rezevska sniedza ieskatu Satversmes tiesā izskatītajā lietā Nr. 2018-14-01 par virsstundu darba atlīdzību amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, raksturojot, kā Satversmes tiesa caur spriedumu vērtē un atklāj sociālo un ekonomisko tiesību tvērumu.
Runājot par to, kā nacionālās cilvēktiesību aizsardzības institūcijas veicina sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību, tiesnese norādīja uz trīs Satversmes tiesā sagatavošanas stadijā esošajām lietām (Nr. 2019-27-03, Nr. 2019-25-03 un Nr. 2019-24-03), kas ierosinātas pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikumiem.
CoE-FRA-ENNHRI-EQUINET Sociālo un ekonomisko tiesību platformu veido: Eiropas Padome (CoE), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkls (ENNHRI) un Eiropas Līdztiesības iestāžu sadarbības tīkls (EQUINET). Sociālo un ekonomisko tiesību platformas sanāksme organizēta ar mērķi apzināt izaicinājumus Eiropā sociālo un ekonomisko tiesību jomā, stiprināt šo tiesību aizsardzību, harmonizēt nacionālo un starptautisko cilvēktiesību institūciju darbību, koordinēt rīcību reģionālās politikas jomā.
