DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. novembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Tieslietu padome atkārtoti noraida Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Tieslietu padome, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas paredz ekonomiskās tiesas izveidi, atkārtoti pauda noraidījumu šādas specializētas tiesas izveidei. Tieslietu padome joprojām uzskata – tiesnešu specializācija iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros.

Tieslietu padomes locekļi norādīja, ka nav pamata mainīt Tieslietu padomes 3.jūnija lēmumu neatbalstīt specializētas ekonomiskās tiesas izveidi, jo joprojām nav skaidrs pamatojums un argumenti šādas tiesas izveidei, kā arī nav veikts seku izvērtējums gan jau notikušajām tiesu sistēmas reformām, gan šai plānotajai reformai. Tāpat Tieslietu padome atkārtoti vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.

Tieslietu padome norāda – tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem. Tieslietu padomē pēc 3.jūnija sēdes nav saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi.

Atbalsta tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās

Tieslietu padome atbalstīja Saeimā uz 2.lasījumu sagatavotos grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas saistīti ar tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās un tiesnešu atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par pārkāpumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu.

Tieslietu padome piekrīt, ka tiesnesim var piemērot administratīvos sodus, drīkst aizturēt administratīvā kārtā un drīkst piemērot piespiedu atvešanu. Tieslietu padome arī piekrīt, ka administratīvais sods neatbrīvo tiesnesi no viņa rīcības ētiskuma izvērtēšanas atbilstoši disciplināratbildības procedūrām.

Taču Tieslietu padome neatbalsta disciplinārsoda uzlikšanas noilguma termiņa pagarināšanu no diviem līdz četriem gadiem pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Tieslietu padome arī norāda, ka grozījumiem likumos par tiesneša imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās jāstājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma darbības sākumu, kad vairs nebūs paredzēta sankcija – administratīvais arests.

Izskata priekšlikumus tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai

Tieslietu padome neatbalstīja plānotos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz tiesu priekšsēdētāju iespēju ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt savas tiesas vai zemākas instances tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja priekšsēdētājs tiesneša profesionālajā darbībā konstatē apstākļus, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām profesionālajām zināšanām.

Tieslietu padome uzskata, ka tas varētu radīt apdraudējumu tiesneša neatkarībai, turklāt jau šobrīd ir instrumenti tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas izvērtēšanai, proti, tiesu priekšsēdētājam ir tiesības rosināt diciplinārlietu, savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir pilnvaras nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Likuma grozījumus samēro ar tiesnešu amata kandidātu atlases jauno koncepciju

Tieslietu padomes darba kārtībā ir jaunas tiesnešu atlases sistēmas izstrādāšana, ar mērķi ieviest konceptuāli jaunu pieeju, kas atbilstu mūsdienu prasībām tiesneša amatam. Kvalitatīvi jauna tiesneša amata profesionālā standarta izstrādāšanai Tieslietu padome izveidojusi darba grupu, un tā iezīmējusi galvenos principus jaunajam virzienam – kandidāta atbilstība nepieciešamajām profesionālajām, sociālajām un personīgajām kompetencēm, intensīva apmācība un mentorings pirmajā darba gadā tiesā.

Darba grupa darbu vēl turpina, taču Saeimā otrajam lasījumam jau sagatavoti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas saistīti ar tiesneša amata kandidātu atlasi un apmācību. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumus, kas saskan ar padomes darba grupas koncepciju. Piemēram, izslēgt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša amata kandidātu atlasē, jo turpmāk tas būs tiesneša amata kandidātu atlases komisijas pienākums, un rajona (pilsētu) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu Tieslietu padome virzīs no tiesneša amata kandidātu atlases komisijas apstiprinātā kandidātu saraksta. Kā arī izslēgt no likuma prasību tiesneša amata kandidātam stažēties. Atbalstīts priekšlikums, ka pēc pirmreizējās iecelšanas rajona (pilsētu) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu.

Aktualizē jautājumu par advokātu noslodzes ietekmi uz tiesvedības procesiem

Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē tiesvedības ilgumu un procesa norisi, tiesneši norāda advokātu noslodzi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, analizējot tiesnešu profesionālās novērtēšanas procesā saņemtos tiesnešu pašnovērtējumus, secinājusi, ka viens no tiesnešu biežāk minētajiem apstākļiem, kas negatīvi ietekmē tiesu darbu, ir advokātu vienlaicīga piedalīšanās vairākos tiesas procesos. Advokāta aizņemtība citās lietās ir šķērslis savlaicīgai tiesas sēžu nozīmēšanai un lietas izskatīšanai.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija aicinājusi apsvērt grozījumus likumā “Par tiesu varu” un noteikt advokātu noslodzes kalendāram tikai informatīvu nozīmi, nevis kā šobrīd, kad likumā noteikts, ka to ņemt vērā ir obligāts nosacījums tiesnesim, nozīmējot tiesas sēdes.

Ņemot vērā būtisko nozīmi, kāda ir lietu izskatīšanai saprātīgā termiņā, Tieslietu padome uzklausīja Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga informāciju par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas aktualizēto problēmu.

Nenoliedzot problēmu ar advokātu aizņemtību, kas liedz tiesai iespēju nozīmēt atsevišķas krimināllietas izskatīšanai iespējami īsākos termiņos, Zvērinātu advokātu padomes ieskatā problēma nav vērtējama kā sistēmiska, jo to rada visai neliels advokātu skaits un skar visai nelielu daļu krimināllietu. Advokātu aizņemtība nerada lietu izskatīšanas novilcināšanu civillietās vai administratīvajās lietās. Tādēļ Zvērinātu advokātu padome neatbalsta priekšlikumu, ka advokātu noslodzes kalendāram tiktu noteikta vien informatīva nozīme.

Problēmas risinājumam Zvērinātu advokātu padome jau radusi vairākus citus risinājumus. Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā iekļauta norma, ka advokātam jāatsakās no juridiskās palīdzības sniegšanas, ja advokāts nevar pienācīgi veikt savus pienākumus.

Zvērinātu advokātu padome rosinājusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus par Kriminālprocesa likuma grozījumiem, paredzot nepieciešamības gadījumā papildus aizstāvja aicināšanu krimināllietas iztiesāšanas laikā.

Turklāt Zvērinātu advokātu padome aicinājusi uz pārrunām 20 noslogotākos Latvijas advokātus, lai informētu par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pausto iniciatīvu atteikties no advokātu kalendāra un tā iespējamām sekām, kas skartu visus Latvijas advokātus. Kolēģijā apspriesti šo advokātu prakses organizācijas jautājumi un iespējamie risinājumi.

Tieslietu padome atbalstīja Zvērinātu advokātu padomes centienus normatīvā regulējuma pilnveidošanā, kā arī aktīvo komunikāciju ar advokātiem. Tas varētu mazināt problēmu un veicināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, arī neatsakoties no advokātu noslodzes kalendāra. Vienlaikus tiesneši norādīja, ka advokātu kalendāra ieraksti nedrīkst būt ierobežojums efektīvam tiesas darbam, un situācija, ka tiesas sēžu laiks primāri jāpieskaņo advokāta darba grafikam, nav pieļaujama.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU