Mirdza Stirna, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma Fonda valdes priekšsēdētāja saka: „ No 1915.g, kad pilsētas galvenais dārznieks Andrejs Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi un veiktajiem restaurācijas darbiem pēdējos gados, ir pagājis vairāk kā simts gadu. Un visu šo laiku Rīgas Brāļu kapi ir bijis tautas atbalstīts projekts – par ziedojumiem celts un par ziedojumiem tiek arī restaurēts.
Tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Aleksandra Birzenieka radītais komplekss vienlaikus ir arhitektūras un dārzu mākslas šedevrs, valsts un militārās vēstures piemineklis. Rīgas Brāļu kapi ir ne tikai piemiņa Latvijas valstij nestajiem upuriem. Vairāk nekā jebkurš cits mākslas darbs Brāļu kapu ansamblis ļāva saglabāt pašcieņu un palīdzēja dzīvot tajā laikā, kad daudzu latviešu rakstnieku darbi bija noslēpti specfondos, daudzu latviešu mākslinieku vārdi noklusēti, latviešu pirmās kinofilmas «pazaudētas», kad jēdziens Latvijas valsts bija neskaidrs tēls”.
Fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna arī norāda, ka pēdējos gados ziedotāju aktivitāte ir jūtami mazinājusies un jāizmanto virkne junu paņēmienu, lai Fonds varētu akumulēt līdzekļus un viekt noteiktos mērķus un uzdevumus.
Izziņa par Rīgas Brāļu kapiem
1. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.
2. 1909. gadā tika sagatavots Meža kapu plānojuma projektus, ko vēlāk izmantoja pilsētas galvenais dārznieks Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.
3. 1915. gada 25. maijā A. Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.
4. 1920. gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A. Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi. Brāļu kapi veidoti un iecerēti kā karavīru atdusas vieta.
5. 1923. gadā konkursa komisija par labāko atzina Kārļa Zāles metu.
6. 1924. gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens.
7. 1936. gada novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.
8. 1926. gadā jau bija iekārtota augšējā terase, 1927. gada 11. novembrī atklāta skulptūra Ievainotais jātnieks, 1928. gadā — otra grupa Ievainotais jātnieks, 1929. gadā — Mātes tēls, 1930. gadā — pabeigti centrālie vārti, 1933. gadā — pabeigts mūžīgās uguns altāris, 1936. gadā ansamblis tika svinīgi iesvētīts, bet 1937. gadā uzstādīta skulpturālā grupa Divi brāļi, kuras priekšā 1942. gadā guldīts pēdējā mājvietā tēlnieks Kārlis Zāle. Piemiņas ansamblis izveidots priedēm apaugušā kāpu zonā, par tā celtniecības materiālu izvēlēts vietējais materiāls — šūnakmens no Allažu apkaimes akmenslauztuvēm. Vienīgi piemiņas plāksnēm izmantots ievestais smilšakmens, bet skulpturālā grupa Divi brāļi darināta no Itālijas travertīna.
9. Pēc otrā pasaules kara 1958. gadā sākta ansambļa restaurācija, kuras laikā izdarīti daži «labojumi», nomainot gada skaitļus centrālo vārtu fasādē, likvidējot krusta zīmi zem Mātes tēla un kapulaukā «pilnīgai vienlīdzībai» guldīti arī padomju karavīri. Šie labojumi ļāva padomju varas funkcionāriem iekļaut Brāļu kapus savos rituālos, taču netraucēja šajā tumšajā laikā latviešiem pieminēt savu valsti un savus varoņus. Arī ar svecītēm novembra vakaru tumsā.
Izziņa par Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma Fondu:
Dibināts 2003. gadā.
Sabiedriskā labuma statuss piešķirts 2005.g.
Kopš 2006. gada galvenie darbības virzieni ir vērsti uz skolas jaunatnes pilsonisko un patriotisko audzināšanu un Rīgas Brāļu kapu ansambļa kā unikāla arhitektūras un kultūras mantojuma saglabāšanu.
2012.g. LR Aizsardzības fonds piešķīris Lāčplēša Goda zīmi Mirdzai Stirnai, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājai, RBKLVMF valdes locekļiem vēsturniekam pulkvedim Jānim Hartmanim, vēsturniekam Voldemāram Eihenbaumam par Latviešu strēlnieku arhīva izveidošanu, par Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tēlniekam Laimonim Blumbergam par mūža ieguldījumu Latvijas tēlotājā mākslā.
2015.g. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedzis Mirdzai Stirnai, RBK Fonda valdes priekšsēdētājai Atzinības krustu.
Par Fonda akumulētiem līdzekļiem, tajā skaitā par Latvijas tautas saziedotiem līdzekļiem, pēdējos gados veikti iespaidīgi Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošas sienas, Centrālo vārtu, skulpturālo grupu Kritušie brāļi, Māte Latvija, novadu ģerboņu galerijas, zāliena, Centrālo vārtu bronzas zvana u.c. restaurācijas darbi.
Fondu vada valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna.
