Zaļās izaugsmes platforma kopš 2013.gada pulcē Eiropas enerģētikas, klimata un vides ministrus, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un lielāko uzņēmumu pārstāvjus, lai diskutētu par ekonomiskajām iespējām un izaicinājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības(ES) pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.
Šogad Zaļās izaugsmes samita organizatori – Kembridžas universitātes “Velsas prinča Korporatīvo vadītāju grupa saistībā ar klimata pārmaiņām” (Apvienotā Karaliste) – aicinājuši ministru J. Pūci būt vienam no ES dalībvalstu pārstāvjiem diskusijās. Latvija uzstāties paneļdiskusijā Zaļās izaugsmes samitā ir uzaicināta pirmo reizi.
Ministrs J. Pūce piedalīsies paneļdiskusijā “Liekot pamatus klimatneitrālai un plaukstošai Eiropas ekonomikai”.
J. Pūce: J. Pūce: Eiropas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem. Ambiciozi mērķi klimata pārmaiņu novēršanā ir iespēja ES valstīm, arī Latvijai, lai mēs varētu attīstīt savu ekonomiku un radīt inovatīvus risinājumus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Tāpēc Eiropas Savienības valstu valdību uzdevums ir parādīt skaidru redzējumu par plānotajiem pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanā, tostarp aplūkojot dažādus finansēšanas un investīciju stimulus, virzoties uz modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku.”
Savā uzrunā ministrs uzsvērs, ka virzība uz klimatneitralitāti jāvērtē caur ekonomiskās attīstības un izaugsmes prizmu, ir jāizmanto digitālo risinājumu sniegtās iespējas, īpaši transporta sektorā, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tāpat ministrs akcentēs nepieciešamību pēc Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvām un rīcības īpaši investīciju pieejamības kontekstā un saistībā ar nodokļu politiku.
Zaļās izaugsmes samitā notiks trīs paneļdiskusijas, kurās diskutēs par jautājumiem saistībā ar pārejas uz klimatneitraliāti priekšrocībām, par virzību uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu ES rūpniecību, kā arī nepieciešamajām investīcijām šīs pārejas sasniegšanai. Samita dalībnieki spriedīs par to, kādu labumu ES tautsaimniecībai un sabiedrībai var dot pāreja uz ekonomiku, kas rada nulles emisijas, dalīsies ar idejām un ieteikumiem kā veiksmīgāk virzīt klimata izmaiņu politiku.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
