Steidzami jāvieš kārtība valsts galvojumu un parādu izmaksu uzskaitē
Tā kā valsts budžeta izdevumi gadu no gada palielinās, 2018. gadā sasniedzot jau 10,75 miljardus eiro, sabiedrība pamatoti vēlas saņemt arvien vispusīgāku informāciju par to, kur un kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. 2018. gada laikā Valsts kontrole saņēma virkni iesniegumu, kuros aprakstītā informācija radīja aizdomas, ka iepriekšējos gados valsts iestāžu vadība apzināti vai neapzināti nav sniegusi revidentiem pilnīgus uzskaites datus, kā arī nav reģistrējusi visus darījumus. Tādēļ šī gada revīzijā Valsts kontrole izlases veidā veica konkrētu valsts aktīvu pārbaudes, bet specifisku jautājumu pārbaudei valsts parāda vadībā tika piesaistīti ārvalstu eksperti.
Rezultātā Valsts kontrole nonāca pie secinājuma, ka pārskatā iekļautie 12 miljardi eiro ir vai nu uzrādīti nepareizi, vai par to patiesumu nevarēja gūt pārliecību, tai skaitā arī par 7 % no valsts bilances aktīvu vērtības jeb no visa, kas valstij pieder.
Valsts kontrole uzskata, ka revīzijā konstatētie trūkumi valsts finanšu uzskaitē un vadībā ne tikai liedz gūt patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, bet arī apdraud Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalsts reputāciju.
“Valsts kontrole aicina Finanšu ministriju steidzami savest kārtībā gan valsts galvojumu, gan valsts parāda izmaksu uzskaiti, gan citus valsts galveno pārskatu ietekmējošus jautājumus. Ja atbildīgās amatpersonas neņems vērā Valsts kontroles ieteikumus un nerīkosies, Valsts kontrole, visticamāk, atteiksies sniegt atzinumu par valsts 2019. saimnieciskā gada pārskatu un aicinās minētās amatpersonas uzņemties atbildību par sekām,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Ministriju un pašvaldību saimniecībās daudz neatbilstību līdzekļu uzskaitē un izlietojumā
Līdz 2018. gada beigām vispār nav tikuši uzskaitīti Zemkopības ministrijas pārraudzībā un valsts īpašumā esošie kūdras purvi, smilts un grants atradnes, un tikai pēc Valsts kontroles aizrādījuma ministrija tās iekļāva bilancē. Vienlaikus šo derīgo izrakteņu vērtību ministrija trīs mēnešu laikā samazināja 58 reizes – no 3,8 miljardiem līdz 65 miljoniem eiro. Šādas izmaiņas aktīvu vērtībā ir maz ticamas. Tādēļ Valsts kontrole ir uzsākusi atsevišķu likumības revīziju Zemkopības ministrijā par pazemes aktīvu uzskaiti un izstrādi. Līdzīga nesaimnieciska resursu uzskaite konstatēta arī Satiksmes ministrijā un pašvaldībās.
Papildus finanšu uzskaites un vadības jautājumiem Valsts kontrole revīzijā vērtēja arī iestāžu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un finansējuma izlietošanu atbilstoši piešķiršanas mērķim. No sešiem pārbaudītajiem atbilstības jautājumiem piecos gadījumos tika sniegti modificēti atzinumi jeb – konstatēti būtiski pārkāpumi.
Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka trešdaļa budžeta finansējuma, kas sākotnēji paredzēts būtiskākajiem uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm, netiek izmantota mērķiem, bet tik un tā paliek resoru rīcībā. Tādēļ šajā revīzijā Valsts kontrole sniedza negatīvu atzinumu par valsts attīstības izdevumu plānošanu un izlietošanu. No pārbaudītajiem 30,6 miljoniem attīstības izdevumu, kas tika atzīti par valsts prioritātēm, 9,4 miljoni netika izlietoti sākotnējiem mērķiem, bet gada laikā pārdalīti tādām ikdienišķām vajadzībām kā ierēdņu atlīdzībai, remontiem un citiem.
Savukārt par izdevumiem pašvaldību deputātu atlīdzībai Valsts kontrole sniedza atzinumu ar iebildi. Gandrīz 70% pašvaldību neievēro vai tikai daļēji ievēro likumu prasības deputātu atlīdzības noteikšanā, tajā skaitā, pārsniedzot likumā noteiktos stundas likmes apmērus.
Revīzijā tika konstatēta arī virkne citu būtisku neatbilstību, piemēram, saistībā ar valsts pārvaldes reformu plāna ieviešanu, procesu efektivitāti Valsts kasē un VID. Vairāk informācijas Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.
