“Laikā, kad valsts budžetā jāatrod līdzekļi prioritātēm un vienlaikus jāierobežo izdevumu pieaugums, nedrīkst palikt neizmantotas jau identificētās iespējas rīkoties efektīvāk. Mūsu revīzijās redzam gan iespējas samazināt izdevumus, gan palielināt ieņēmumus. Daļa no tām nav jaunas un gaida risinājumu jau vairākus gadus. Tāpēc, lemjot par nākamā gada budžetu, aicinu rūpīgi izvērtēt un izmantot arī revīzijās paveikto,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus konstatētas nupat publiskotajā revīzijā par darba atļauju izsniegšanas sistēmas efektivitāti Latvijā. Pašreizējā prasība ar Latvijas darba atļauju nodarbinātam ārzemniekam nodrošināt darba samaksu vismaz attiecīgās nozares iepriekšējā gada vidējās bruto darba samaksas apmērā veicina cita modeļa izmantošanu – trešo valstu pilsoņu norīkošanu darbam Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Uz šādi norīkotiem darbiniekiem minētā atlīdzības prasība neattiecas, tādēļ norīkošana var būt administratīvi vai finansiāli izdevīgāka.
Šāda darbaspēka piesaiste strauji pieaug – 2024. gadā uz Latviju norīkoti 972, bet 2025. gadā jau 1863 trešo valstu pilsoņi, no kuriem vairāk nekā 63 % strādāja būvniecībā. Īstermiņa norīkojumu gadījumā Latvijas valsts budžets negūst darbaspēka nodokļu ieņēmumus no šo cilvēku nodarbinātības Latvijā, lai gan darbs tiek veikts Latvijas teritorijā. Revidentu aplēses rāda, ka 2025. gadā šādi potenciāli neiegūtie darbaspēka nodokļu ieņēmumi varētu būt aptuveni 5 milj. eiro.
Ievērojams papildu ieņēmumu potenciāls valsts budžetam identificēts arī revīzijā par AS “Latvijas valsts meži” pārraudzības efektivitāti. Uzņēmums ilgstoši uzkrājis finanšu līdzekļus, kas 2025. gada beigās sasniedza 405,3 milj. eiro. Revidentu aplēses liecina, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai un dividenžu izmaksai bija nepieciešami aptuveni 275 milj. eiro, tādējādi vismaz 130,3 milj. eiro bija iespējams novirzīt valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.
Pēc revīzijas Zemkopības ministrija kā AS “Latvijas valsts meži” akcionārs nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējos gados nesadalītās peļņas novirzīšanu valsts budžetā papildu dividendēs. Tikmēr uzkrājums turpinājis pieaugt – 2026. gada 30. jūnijā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa sasniedza jau 135,7 milj. eiro. Valsts kontroles ieskatā, Zemkopības ministrijai būtu proaktīvi jārīkojas, lai uzņēmuma saimnieciskajai darbībai objektīvi nevajadzīgos brīvos finanšu līdzekļus varētu novirzīt valsts budžetā, piemēram, lemjot par iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali vai samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.
Starp 16 ieteikumiem un citiem revīziju konstatējumiem, kuru īstenošana varētu dot finansiālu ieguvumu valstij vai kādai no sabiedrības grupām, ir nodokļu atvieglojumu sistēmas pārskatīšana. Joprojām aktuāli ir 2019. gadā pabeigtajā revīzijā par nodokļu atlaidēm un atvieglojumiem sniegtie ieteikumi. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā piemēro vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumus, kuru dēļ valsts budžetā netiek ieskaitīts ievērojams ieņēmumu apjoms. Piemēram, 2017. gadā valsts, piemērojot nodokļu atvieglojumus, neieguva vismaz 2,5 mljrd. eiro nodokļu ieņēmumos. Valsts kontrole uzsver – nodokļu atvieglojumiem, tāpat kā valsts budžeta izdevumiem, jābūt pārdomātiem un vērstiem uz konkrētu valsts mērķu sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu. Tāpēc to aktualitāti nepieciešams periodiski pārskatīt.
Visu pabeigto revīziju rezultāti ir publiski pieejami Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Noslēgtās revīzijas”.
Plašāka informācija – Valsts kontroles vēstule un ieteikumu apkopojums.
