Numurs pieejams arī elektroniski: 2019. gada 24. septembris “Jurista Vārds”.
Tehnoloģiju un to piemērošanas iespējas attīstās strauji un likumdevējs (gan Eiropas Savienības, gan nacionālais) nevar tikpat ātri reaģēt uz šo attīstību. “Būtiski jau laicīgi atrast līdzsvaru, starp tehnoloģijām un to piemērošanu, no vienas puses, un pamattiesībām (to aizsardzību), kā arī vērtībām, no otras puses,” uzsver tematiskā numura viesredaktore Viktorija Soņeca.
Tēmu “Ko gaidīt no mākslīgā intelekta” atklāj Valsts prezidents Egils Levits, skaidrojot mākslīgā intelekta izaicinājumus un riskus: “Mūsdienu sabiedrībā diez vai ir tāda joma, kurā nav iefiltrējies mākslīgais intelekts. Tas šobrīd ir kļuvis par noteicošu tematu daudzās jomās, arī tieslietās. Jautājums nav vairs, vai vēlamies to attīstīt vai ne, bet kā to vislabāk izmantot un attiecībā uz mūsu valsts nākotni kādā veidā mēs varam savas pozīcijas nostiprināt starptautiskajā arēnā. Tādēļ ir būtiski analizēt dažas tā izpausmes.”
Satversmes tiesas priekšsēdētāja PhD Ineta Ziemele, identificējot veidus, kā internets ietekmē liberālās demokrātijas pamata konceptus, aplūko tādus pamata jēdzienus kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija. Šie jēdzieni atrodas ne tikai liberālā pasaules uzskata centrā, bet arī visas Eiropas publisko tiesību pamatā, ņemot vērā to, kā digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas cilvēku uzvedību.
Taču vai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem. Publikācijā “Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības” Ingrīda Veikša, Biznesa augstskolas “Turība” profesore, skaidro, kas ir autordarbs un kā jāaizsargā datora veidoti darbi.
