Ar tiesā pārsūdzēto lēmumu pieteicējai tika uzlikts aizliegums veikt transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, jo tas pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību.
Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres.
Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai.
Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
