Tiesa secināja, ka televīzijai, ievērojot tās brīvību un neatkarību priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā un to satura noteikšanā, ir plaša rīcības brīvība noteikt priekšvēlēšanu raidījumu norises kārtību un sadalīt raidlaiku starp politiskajām partijām. Politisko partiju tiesības uz dalību televīzijas priekšvēlēšanu raidījumos nenozīmē, ka visām politiskajām partijām tajos ir nodrošināms vienāds raidlaiks. Televīzijai ir tiesības sadalīt raidlaiku starp politiskajām partijām atbilstoši to politiskajam nozīmīgumam un popularitātei vēlētāju vidū. Tomēr šai sadalei ir jāatbilst sabiedriskā pasūtījuma būtībai nodrošināt sabiedrības vajadzības un apmierināt tās intereses.
Tiesa atzina, ka aptauju dati (partiju reitings) var tikt izmantoti, lai izvērtētu politisko partiju nozīmīgumu un secīgi sadalītu raidlaiku starp politiskajām partijām. Arī televīzijas apsvērumi divu procentu barjeras noteikšanā partiju dalībai priekšvēlēšanu raidījumos ir racionāli un loģiski pamatoti. Tomēr, televīzija, visiem priekšvēlēšanu raidījumiem izmantojot partiju reitingu par 2018. gada jūliju un neņemot vērā aktuālos partiju popularitātes rādītājus oktobrī notikušajās debatēs, tai piešķirto rīcības brīvību ir izmantojusi nepareizi. Ja televīzija sabiedrības interešu noskaidrošanā ir izmantojusi aptaujas datus, tiesas ieskatā šiem datiem ir jāatspoguļo sabiedrībai aktuālas intereses priekšvēlēšanu raidījumu norises brīdī vai arī ir jābūt pēc iespējas pietuvinātiem šim brīdim.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
