Baznīcas restaurācijas darbi tika uzsākti 2014. gadā, un divu gadu laikā baznīca piedzīvoja restaurāciju no pamatiem līdz jumtam, atgūstot arī izcilā arhitekta Kristofa Hāberlanda iecerēto laternu, kas, savulaik neizturot spēcīgos rudens vējus, sabruka un vairs netika atjaunota.
Kā vēl vienu no restaurācijas ieguvumiem var minēt restaurēto zvanu torni, kurā tika uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kurtu izmaksas palīdzēja segt arī Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju. Tagad zvani ar savām skaņām aicina ne tikai uz dievkalpojumiem, bet katru dienu no plkst. 9.00 līdz 21.00 iezvana jaunas stundas sākumu.
Katlakalna baznīcas 225. jubilejas svinības iesāksies piektdien, 13. septembrī, plkst. 18.00 ar Katlakalna baznīcas restaurācijai veltītu pasākumu “Eiropas kultūras mantojuma dienas 2019” ietvaros, kura laikā visi interesenti varēs uzklausīt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes galvenā valsts inspektora Jāņa Asara domas par Katlakalna baznīcas restaurācijas ieguvumiem, aplūkot gan pašu baznīcu, gan baznīcas restaurācijai veltītu izstādi, kā arī noklausīties nelielu svētku koncertu. Savukārt svētdien, 15. septembrī, notiks svētku dievkalpojums.
Ziņas par pirmo baznīcu un draudzi Katlakalnā ir datētas ar 1635. gadu, otrā bija koka baznīca, kas tika iesvētīta 1732. gadā, bet trešā te celtā baznīca ir izcilā arhitekta Kristofa Hāberlanda drosmīgais izaicinājums - apaļa celtne ar kupolu un laternu, kas tiešā un pārnērstā nozīmē izstaro gaismu. Katlakalna baznīca tiek uzskatīta par arhitektoniski nozīmīgāko un oriģinālāko Hāberlanda devumu baznīcu celtniecībā – te miniatūrā veidā ir atkārtota Romas Panteona ideja.
