DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

LU zinātnieki pabeidz darbu pie digitālās zenītkameras

Foto no kreisās: ĢĢI pētnieks Augusts Rubāns, ĢGI direktors Gunārs Silabriedis, ĢĢI vadošais pētnieks Ansis Zariņš un LU rektors Indriķis Muižnieks.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (ĢĢI) zinātnieki pabeiguši darbu pie digitālās zenītkameras, kas spēj veikt tiešus gravitācijas lauka virziena mērījumus. Zenītkamera pašlaik atrodas ceļā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur to iegādājusies Luiziānas Valsts universitāte saviem pētījumiem.

Ar instrumenta palīdzību iespējams precīzi definēt ģeoīda virsmu vai jūras līmeņa turpinājumu zem kontinenta. LU ĢĢI digitālā zenītkameras precizitāte ir ļoti augsta, kas pārspēj līdzšinējo tehnoloģiju iespēto, tāpēc amerikāņi izvēlējās tieši LU institūta instrumentu, skaidro LU ĢĢI direktors Gunārs Silabriedis.

Luiziānas Valsts universitātes pētnieki latviešu zenītkameru izmantos zemes garozas grimšanas procesu mērīšanā. Savukārt Latvijā pašlaik Zemes gravitācijas lauka mērījumi notiek Latgalē, tikko tie noslēgušies Kurzemē. Ar zenītkameras palīdzību tiek modelēta Zemes gravitācijas lauka un ģeoīda virsmas struktūra.

“Ko mums dos šie mērījumi? Pirmkārt, ar GPS mērījumiem iegūto koordinātu vertikālās komponentes precizēšanu, lai to varētu lietot ģeodēzijas nolūkiem klasisko normālo augstumu sistēmā, otrkārt, esam ieguvuši daudz informācijas par gravitācijas lauka struktūru visā Latvijas teritorijā, ko pēc tam varēs izmantot dažādos pētījumos. Tā, manuprāt, būs ļoti vērtīga datubāze. Protams, ir iestrādes ir arī citos virzienos,” akcentē G. Silabriedis.

ĢĢI vadošais pētnieks profesors Jānis Balodis lēš, ka instruments varētu būt piemērots areālos, kur aktīvi noris zemestrīces.

“Ar digitālo zenītkameru varētu fiksēt un monitorēt, kā notiek masas pārbīdes zem zemes, ko mēs neredzam un nevaram izsekot. Tas ir ļoti nozīmīgi, lai prognozētu zemestrīces un vulkānu izvirdumus,” uzskata J. Balodis.

Tāpat ar zenītkameras palīdzību var veikt lokālu anomāliju jeb ģeoloģisko struktūru mērījumus, papildina G. Silabriedis.

Interesi par Latvijas Universitātes pētnieku digitālo zenītkameru izrādījušas arī citas valstis. Lielāko ieguldījumu zenītkameras tapšanā snieguši ĢĢI pētnieki Augusts Rubāns un Ansis Zariņš.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU