Produktivitātes analīzei veltītajā konferencē “Produktivitātes dialogs” tās dalībnieki vairākkārt akcentēja produktivitātes konverģences tempa palēnināšanos un risku iekļūt “vidēja ienākuma slazdā”. Tas kā akūtu izvirza nepieciešamību aktīvi katram savā atbildības līmenī strādāt pie izaugsmes virzītāju veicināšanas.
“Īpaša uzmanība jāpievērš diviem aspektiem,” paužot apsvērumus par Latvijas ekonomiku pašreizējā situācijā, konferencē norādīja Eiropas Komisijas (EK) Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta Dalībvalstu ekonomiku direktorāta direktors Pols Kutoss (Paul Kutos): Pirmkārt, Latvijas produktivitātes līmenis joprojām ir salīdzinoši zems– aptuveni par 40% zemāks nekā ES vidējais rādītājs. Turklāt pēdējos gados produktivitātes pieaugums ir palēninājies, dažkārt pat kļūstot negatīvs. Īpaši gribētu uzsvērt arī jaunajā Latvijas produktivitātes ziņojumā norādīto risku, ka Latvija varētu nonākt tā sauktajā vidējo ienākumu slazdā. Tādēļ šajā kontekstā ļoti būtiska ir ekonomikas izaugsmes modeļa izvēle. Otrkārt, pēdējos gados vērojama salīdzinoši neparasta tendence – reālo algu pieaugums saglabājas spēcīgs. To daļēji veicina darba tirgus struktūra un prasmju neatbilstība. Ar dažiem izņēmumiem algu pieaugums pēdējās desmitgades laikā ir pārsniedzis produktivitātes pieaugumu, kas mazina izmaksu konkurētspēju.”
Aplūkojot situāciju detalizētāk, P. Kutoss uzsvēra, ka salīdzinoši zemo produktivitātes līmeni daļēji nosaka nepietiekams inovāciju līmenis uzņēmējdarbības sektorā. Latvijas inovāciju sniegums joprojām ir zems, kas atspoguļo nepietiekamas investīcijas šajā jomā. Vērtējot Latvijas izaicinājumus, EK pārstāvis uzsvēra plašu un drosmīgu pierādījumos balstītu politikas pasākumu nepieciešamību.
Konferencē tika analizēti arī Latvijas ilgtermiņa attīstības aspekti, kur produktivitātē balstīta konkurētspēja ir tās pamats. Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU rektors prof. Gundars Bērziņš konferencē uzsvēra nacionālās konkurētspējas dimantu, kas, viņaprāt, nozīmē, ka ilgtspējīga konkurētspēja balstās produktivitātes paaugstināšanā, nevis zemās izmaksās. LU ESZF pētnieki ir izstrādājuši Latvijas ilgtermiņa stratēģijas LV2050 ietvaru. Tā sasaiste ar produktivitātes kāpināšanas nepieciešamību ir vistiešākā.
Produktivitātes celšanas priekšnosacījums ir tirgus pieprasījumam atbilstošs cilvēkkapitāls, kas savukārt ir atkarīgs no demogrāfiskiem rādītājiem. “Latvijā ir milzīga tendence katram runāt par vienu no aspektiem, neredzot pārējos,” akcentējot visu attīstību noteicošo galveno pamatelementu kopēja tvēruma nepieciešamību, skaidro prof. Bērziņš. “Piemēram, uz cilvēkkapitālu skatāmies četros aspektos – demogrāfija, veselība, izglītība un talantu vadība vai migrācija. Kamēr nav atbildes uz demogrāfijas un talantu vadības vai migrācijas jautājumiem - kādu redzam Latvijas iedzīvotāju sastāvu 2050. gadā, kāda ir mūsu demogrāfija, faktiski izveidot jēgpilnu un ticamu ilgtermiņa attīstības stratēģiju nav iespējams. Prognozes rāda milzīgu atšķirību. Sliktākajā scenārijā Latvijā būs 1,3 milj. iedzīvotāju, drusku labākā – 1,4, bet ļoti labā – 1,5 miljoni. Ar 1,3 milj. iedzīvotāju un strādājošo skaitu apmēram 500 tūkstoši, bet cilvēku pensijas vecumā skaitam tuvojoties 600 tūkstošiem, valsts tad būs citādāka nekā tagad, kad 400 000 pensijas vecumā un 900 000 strādājošo. Priekšā ir milzīga izšķiršanās. Ja mēs līdz 2032.-2033. gadam neatrisinām demogrāfijas jautājumus nenoķeram to cilvēku grupa, kas gribētu, lai mums Latvijā ir vairāk bērnu, tad sekos straujš lejupslīdes process. Laiks ir līdz 2033. gadam vienoties par tālāko rīcību.”
LU rektors akcentēja divas attīstības stratēģiskos scenārijus - gudras samazināšanās stratēģiju un otru stratēģisko virzienu - transformējošo izaugsmi. “Produktivitātes ziņojumā redzam, ka izaugsme mums ir, bet salīdzinoši vēl arvien atpaliekam. Mūsējā produktivitāte ir par 45% mazāka nekā Eiropā vidēji. Lai nodrošinātu veiksmīgu valsts attīstību, pie tās mums ļoti būtiski jāstrādā. Esam izmodelējuši - ir deviņi ilgtermiņa attīstības pamatelementi jeb kopā ar apakšelementiem summāri 20 dimensijas un kā tās savienojas, lai mēs nepietiekamās produktivitātes problēmu risinātu. Ja to neizdarām, tad faktiski tālāk nekādas ļoti aktīvas attīstības mums nebūs,” skaudrs savā vērtējumā ir LU rektors.
LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka, prezentējot jauno Latvijas produktivitātes ziņojumu par 2025. gadu, akcentēja nozīmīgākos produktivitātes pieaugumu veicinošos faktorus un akcentēja to pašu, ko uzsvēra rektors prof. Bērziņš - nepieciešams integrēts politikas rīcību kopums, jo — sniegums vienā jomā nevar kompensēt vāju veikumu citā.
“Daudz runājam par investīcijām un kapitāla intensitātes palielināšanu, tās mums ir nepieciešamas. Jāspēj iekļauties globālajās vērtību ķēdēs un jāpalielina eksporta potenciāls, to diversificējot un ceļot tā izsmalcinātību un pārejot no zemu izmaksu uz kvalitatīvu faktoru konkurences priekšrocībām. Nozīmīga ir digitalizācija, mākslīgais intelekts, inovācijas, kā arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Un, protams, - birokrātijas mazināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kas ir kā priekšnoteikums visu pārējo faktoru efektīvai darbībai. Latvijas virzībai uz augstākas produktivitātes ekonomiku ļoti svarīgi ir VISI šie faktori. Nevar kaut ko vienu izdarīt, bet citu ne. Šie faktori jeb virzieni ir jāattīsta vienlaikus, citādi izrāvienu negūsim,” uzsver prof. Šteinbuka.
Konferencē norisinās arī plašāka diskusija, ko vadīja LV PEAK Zinātniskās padomes priekšsēdētājs prof. Jānis Priede un kurā eksperti vērtēja Latvijas iespējas un izredzes nonākt pie produktivitātes un konkurētspējas izrāviena - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Latvijas Produktivitātes padomes loceklis, ekonomists, betona tehnoloģiju uzņēmuma “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs, Pasaules Enerģijas padomes Latvijā prezidente, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos, ESZF asoc. prof. Olga Bogdanova, LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, drīzumā durvis vērs Rakstu māja.
