“Mēs esam gatavi sniegt valstij modernus risinājumus, kas ļaus strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām, proti, efektīvāk un ilgtspējīgāk. Mūsu uzdevums ir vairot uzticēto īpašumu vērtību un sakārtot valsts nekustamo īpašumu portfeli atbilstoši publiskā sektora klientu vajadzībām. Klients ir tas, kurš nosaka un vislabāk zina savas vajadzības, mēs - VNĪ piedāvāsim optimālāko risinājumu,” stāsta Vārna.
VNĪ, kas pārvalda aptuveni ceturto daļu (23%) no valstij piederošajām ēkām, ir identificējusi galvenās problēmas valsts pārvaldes iestāžu izvietojumā, tostarp neefektīvu plānojumu un publisko līdzekļu izmantošanu, augstu ēku nolietojumu, nepietiekamu vides pieejamību un problēmas ar tehnoloģiju savietojamību.
Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.
“Nemitīgā pasaules pārmaiņu un attīstības procesā mainās arī sabiedrība, tai skaitā valsts pārvalde. Mēs kļūstam elastīgāki, un arvien biežāk mums jāspēj kritiski paraudzīties uz sevi no malas, lai saskatītu, kā mainīt ierasto procesu kārtību un savu darbu padarītu efektīvāku. Protams, veicot jebkādas pārmaiņas, vienlaikus jārēķinās ar to, ka resursu ir tik, cik ir, tādēļ ir svarīgi tos izmantot gudri, vienlaikus saglabājot drosmi ikdienas darbos ieviest arī inovatīvas metodes,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
VNĪ pakāpeniski sāks ieviest koncepciju “Nākotnes birojs”, kas paredz jaunu pieeju darba vides veidošanai publiskajā sektorā. “Nākotnes birojs” – tā ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām. Koncepcija balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba vidē, kas ir atkarīga no paša VNĪ klienta izaicinājumiem un mērķiem. Pirmais pilotprojekts būs VNĪ pārcelšanās uz vienotām telpām Talejas ielā 1, kas plānota šā gada nogalē.
“Mēs apzināmies cilvēku nozīmīgumu valsts pārvaldes iestādēs. Ar “Nākotnes biroja” pieeju VNĪ vēlas mainīt organizāciju kultūru un ieinteresēt jaunos talantus par darbu valsts sektorā. Esmu pārliecināts, ka ieguvēji ir visi – telpu lietotāji, ēku īpašnieki un valsts kopumā,” uzsver Vārna.
Ergonomiska, dažādu aktivitāšu zonās sadalīta darba vide ļauj strādājošajiem produktīvi pildīt savus pienākumus, saglabāt veselību. Saskaņā ar pētījumiem divas trešdaļas darbinieku, kas izmanto aktivitātēs bāzētu biroju, uzskata to par produktivitāti veicinošu faktoru. Vienlaikus neefektīva plānojuma likvidēšana valsts iestādēs uzlabos darbinieku savstarpējo komunikāciju, veicinās labāku informācijas un zināšanu apmaiņu.
Tāpat ilgtspējīgu, energoefektīvu ēku izmantošana ilgtermiņā ir lētāka. Būtiskus finanšu resursus ļauj ietaupīt atsevišķu funkciju koplietošana. Savukārt vienots, dažādās zonās sadalīts birojs ļauj efektīvāk izmantot telpas un samazina organizācijām nepieciešamo platību. VNĪ aprēķini liecina, ka, optimizējot ministriju un to padotības iestāžu izmantoto infrastruktūru, kā arī centralizējot atbalsta un nodrošinājuma funkcijas, ir iespējams samazināt uzturēšanas izdevumus par aptuveni 10 – 20%.
“Lai celtu produktivitāti, lai ar mazāk resursiem mēs varētu padarīt vairāk, ātrāk un lētāk, Ekonomikas ministrijā esam ieviesuši vairākus pārmaiņu projektus. Kopā ar mūsu darbiniekiem esam vienojušies par ministrijas misiju, vīziju un vērtībām. Ikdienas darba procesus mums uzlabot palīdzējusi LEAN metodes,” stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Eglītis uzsvēra, ka apvienojoties vienā ēkā ministrijai un padotības iestādēm, tiks uzlabota darba vide, organizācijas kultūra, iekšējā komunikācija, paātrināta informācijas aprite, uzlabota savstarpējā sadarbība un līdz ar to būtiski celta darba efektivitāte.
VNĪ šobrīd īsteno 33 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
