Stipendija motivē mācīties un iegūt profesiju, bet līdz 2018.gada 1.janvārim tā pildīja arī sociālā atbalsta mehānisma funkcijas (to audzēkņu, kas saņēma stipendiju, ģimenes nesaņēma ģimenes valsts pabalstu). Laikā no 2007. līdz 2015.gadam ministrija profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nodrošināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas, kas bija ļoti būtisks atbalsts profesionālo skolu audzēkņiem. Gan starptautiskie, gan nacionālie izglītības pētījumi liecina, ka daļa profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu ir no sociāli mazaizsargātām ģimenēm, kurām valsts atbalsts bērnu izglītības nodrošināšanā ir jo īpaši svarīgs. Tāpēc, noslēdzoties ESF projektam, ministrija nodrošināja, ka 2015.gada budžetā tika apstiprināta jaunā politikas iniciatīva – stipendiju fonda palielinājums, kas ļauj profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem izmaksāt lielākas stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem.
Stipendiju minimālo apmēru un kārtību, kādā stipendijas saņem, nosaka Ministru kabineta noteikumi, savukārt katrā profesionālās izglītības iestādē ir izstrādāts stipendiju piešķiršanas nolikums un apstiprināta stipendiju piešķiršanas komisija. Stipendiju fonda aprēķināšanas sistēma veidota tā, lai pret visiem audzēkņiem pēc iespējas tiktu ievērots vienlīdzības princips, un stipendiju piešķiršanas sistēma ļauj identificēt katra konkrētā izglītojamā sasniegumus un vajadzības, kas atbilst Valsts kontroles ziņojumā norādītajam, ka stipendiju sistēmai ir jābūt bērnu interesēs un stipendijas visobjektīvāk var piešķirt pati izglītības iestāde. Noteikumi paredz, ka paaugstinātu stipendiju audzēkņiem piešķir, ņemot vērā mācību sasniegumus un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, tāpēc stipendijas apmērs dažādiem audzēkņiem var būtiski atšķirties.
Ministrija piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka ārējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikts stipendijas piešķiršanas mērķis un apņemas veikt atbilstošus precizējumus. Ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu iekšējos noteikumos stipendijas piešķiršanas mērķis ir skaidri noteikts, akcentējot svarīgākās komponentes - mācību sasniegumus, jauniešu intelektuālo spēju attīstību un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. Normatīvajā regulējumā nevar paredzēt visas salīdzināmās situācijas, it īpaši tās, kas attiecas uz aktivitāti skolas sabiedriskajā dzīvē un izglītības pieejamību, kā arī sekmju novērtējumu. Piemēram, vienam audzēknim “6” var būt ļoti liels sasniegums, bet citam tas var būt būtisks sekmju kritums, tāpēc situāciju novērtēt vislabāk var tikai pati izglītības iestāde. Līdz ar to ministrija nepiekrīt VK revidentu secinājumam, ka trūkumi normatīvajā regulējumā par stipendiju piešķiršanas kārtību radījuši apstākļus, kuros par stipendiju piešķiršanu atbildīgie var brīvi rīkoties, nosakot stipendiju apmēru. Katrā izglītības iestādē ir izstrādāta stipendiju piešķiršanas kārtība, kurā noteikti stipendiju piešķiršanas principi, kas ir zināmi ikvienam audzēknim. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienādos tiesiskos lietas apstākļos izglītības iestāde pieņem līdzvērtīgus lēmumus.
Stipendiju mērķis ir motivēt un iedrošināt audzēkņus. Pedagoģijā motivācija ir efektīva, ja to prasmīgi izmanto izglītības iestāde un pedagogi, kas zina un izprot savu audzēkņu vajadzības un ņem vērā visus viņu attīstībai un izglītības ieguvei būtiskos apstākļus. Līdz ar to centralizēta stipendiju piešķiršana ne tikai ierobežotu izglītības iestāžu autonomiju, bet negatīvi ietekmētu profesionālās izglītības programmu īstenošanu un nesekmētu sociālo iekļaušanu.
IZM piekrīt VK revīzijā konstatētajam, ka šobrīd ir nepietiekami nodrošināta iekšējā kontrole par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu datu savlaicīgu un pilnīgu ievadi Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), tajā skaitā par neattaisnotajiem mācību stundu kavējumiem. Lai to novērstu, IZM precizēs normatīvā akta prasību par datu ievades regularitāti un nodrošinās informatīvus seminārus un pārraudzības vizītes skolās.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības un izteiktos priekšlikumus, IZM pilnveidos normatīvos aktus, nosakot stipendijas piešķiršanas mērķi un precizējot stipendiju piešķiršanas kritērijus. Tāpat ministrija izstrādās regulējumu par kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde veic audzēkņu atskaitīšanu. Savukārt Profesionālās izglītības likumā tiks precizēti nosacījumi attiecībā uz atkārtotu vidējā līmeņa izglītības ieguvi, prioritāri nodrošinot iespējas profesionālās izglītības programmu vai to moduļu apguvei.
Pēdējo gadu laikā Latvijā turpinās profesionālās izglītības sistēmas pilnveides procesi ar mērķi paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti, pievilcību un atbilstību darba tirgus vajadzībām. IZM ir nodrošinājusi arī ievērojamu ES struktūrfondu piesaisti profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un pieejamības veicināšanai. Pēdējo gadu laikā aizvien palielinās to audzēkņu skaits, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlas turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs. Tā, 2015./2016.mācību gadā pēc 9.klases profesionālo izglītību izvēlējās 34,2% pamatskolu absolventu, 2016./2017.mācību gadā – 36,5%, bet 2017./2018.mācību gadā – 37%.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2018./2019.mācību gadā profesionālo izglītību sāka apgūt 11,7 tūkstoši jauno audzēkņu, kas ir par 55 jauniešiem vairāk nekā pirms gada.
