Pērn 35,7 % mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus 2015.–2018. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus Latvijas reģionos, pilsētās un laukos, 2018. gadā (procentos, atbilžu summa 100 %)

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
(procentos)

2018. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 555 eiro mēnesī. Tas ir par 46 eiro jeb 9,1 % vairāk nekā 2017. gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 96 % no šīs summas, sasniedzot 489 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

2017. gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2. kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai.1. kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 360 eiro mēnesī, tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 45,1 % no šīs summas, sasniedzot 162 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās vēlamā minimālā summa bija 446 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi –  285 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (64 % no summas ikdienas izdevumu segšanai).

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus kvintiļu grupās 2016. -2018. gadā
(procentos)

2018. gadā 62 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 9,5 %. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5. kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā:

Nabadzība un nevienlīdzība (EU-SILC) – Materiālā nenodrošinātība.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2018. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.