Svinīgo ceremoniju klātienē apmeklēja un laureātus sveica Eiropas Pilsoņu balvai izvirzījušie Eiropas Tautas partijas (ETP) (European People’s Party (EPP)) Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti - Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Inese Vaidere.
Tāpat laureātus sveica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, organizācijas idejas autore un līdzdibinātāja, ilggadējā valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, Swedbank pārstāvis Ģirts Bērziņš, bijusī “Iespējamās misija” direktore Mārīte Seile u.c.
Kustības “Iespējamās misija” valdes priekšsēdētāja Edīte Millere: “Iespējamā misija pastāv tieši pateicoties pilsoņu iniciatīvai. Tāpēc šī balva pienākas visai mūsu kopienai - gan dibinātājiem un ziedotājiem, gan darbiniekiem, atbalstītājiem un, protams, visiem dalībniekiem, kas šajos 10 gados uzdrīkstējās pieņemt izaicinājumu un caur programmu doties skolās. Paldies visiem Latvijas bērniem par iedvesmu un enerģiju, lai IM turpinātos. Šī balva mūsu kopienai nāk īpaši nozīmīgā laikā, kad jau 10 gadus veiksmīgi darbojamies, pateicoties privātajam finansējumam un runājam ar valdību, lai IM piešķirtu ikgadēju, patstāvīgu atbalstu no valsts un strādātu pie kopīga mērķa - izcila izglītība katram bērnam. Ar bērnu tās centrā.”
Kustības “Iespējamās misija” idejas autore, dibinātāja un ilggadēja valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma: "Mēs ticam, ka katram bērnam ir kāds talants un labai skolai ir jāpalīdz šo talantu ieraudzīt un attīstīt. 10 gadus darbojoties, esam sapratuši, cik daudzšķautņainas var būt izglītības problēmas. Tomēr mūsu mērķi visus šos gadus ir saglabājušies tie paši - izcila izglītība katram bērnam un skolotājs kā šo mērķu atslēga. Mums jādomā un jādara viss iespējamais, lai celtu skolotāja profesijas prestižu."
Sandra Kalniete: “1862.gadā “Pēterburgas Avīzēs” Valdemārs uzsvēra, ka latviešiem vajadzīgas trīs lietas: pirmām kārtām skolas, otrām kārtām skolas un trešām kārtām skolas. Un 156 gadus vēlāk tieši šīs pašas trīs lietas ir latviešu panākumu – vai panīkuma – pamatā. Mūsdienu pasaulē konkurētspēja nozīmē zināšanas un izcilību. “Iespējamā misija” ir izcila iniciatīva, kas ceļ skolotāja darba prestižu un paaugstina skolēnu interesi mācīties, palīdz izaugt zinošai, radošai un uzņēmīgai paaudzei, kas spēs padarīt Latviju par globāli konkurētspējīgu valsti. “Iespējamā misija” pēc ziedojumu apsīkuma, kas radies nodokļu politikas izmaņu dēļ, nedrīkst beigties! Tā ir vajadzīga Latvijas nākotnei un valdībai ir jāatrod finanšu risinājums, lai "Iespējamā misija" turpinātu savu darbu."
Krišjānis Kariņš: “Skolotājs ikvienam cilvēkam nereti ir nākamais svarīgākais atbalsts dzīvē pēc ģimenes locekļiem. Cik prasmīgs savā arodā ir skolotājs, tik atsaucīgs zinībām ir bērns vai jaunietis, jo skola ieliek pamatus cilvēkam visai dzīvei. “Iespējamā misija”, iesaistot Latvijas izglītības sistēmā arvien jaunus cilvēkus, ir palīdzējusi celt pedagoga profesijas prestižu un neatlaidīgi akcentējusi izglītības vērtību. Projekts saņem šo nozīmīgo balvu tam sarežģītā laikā, taču esmu pārliecināts, “Iespējamā misija” Latvijā ir jāturpina un ar visu mūsu atbalstu tas būs iespējams. Lai Eiropas Pilsoņu balva motivē turpināt darbu un sasniegt jaunus mērķus stiprinot mūsu bērnos un jauniešos gribu būt neatlaidīgiem un atbildīgiem Latvijas un Eiropas pilsoņiem visas dzīves garumā!”
Artis Pabriks: “Laba izglītība, kas pieejama visplašākajam sabiedrības lokam, ir pamatu pamats demokrātiskas valsts pastāvēšanai, jo, lai cilvēks spētu pieņemt individuālus un pamatotus lēmumus, ir nepieciešamas zināšanas. “Iespējamā misija” skolotāji ne tikai papildina skolēnu zināšanu bagāžu, bet, kas ne mazāk svarīgi, iedvesmo jauniešus būt līderiem, pieņemt patstāvīgus lēmumus, nebaidīties virzīties pa izvēlēto ceļu. Reizēm iedvesmojoša saruna ar cilvēku, kas dzīvē jau kaut ko sasniedzis, var atstāt daudz paliekošāku iespaidu uz jauniešu nākotnes izvēlēm, nekā viena matemātikas vai bioloģijas stunda. Šobrīd projekts sastapies ar finansiālām grūtībām, tāpēc esmu izlēmis to personiski atbalstīt un aicinu to darīt arī citus, lai mūsu bērniem arī turpmāk būtu iedvesmojoši un profesionāli skolotāji!”
Inese Vaidere: “Kustība “Iespējamā misija” pašaizliedzīgi strādājusi pie tā, lai palīdzēt talantīgiem augstskolu absolventiem un profesionāļiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Pateicoties “Iespējamās misijas” darbam, izglītības sistēma ir ieguvusi vairāk nekā simts jaunus skolotājus, kas pozitīvi ietekmējuši skolēnus visā Latvijā. Apsveicu “Iespējamo misiju” ar šo augsto apbalvojumu.”
Eiropas Pilsoņu balva: misija, nominācija, izvērtēšana un apbalvošana
Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko Eiropas Parlaments ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu. Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.
Apbalvojums ietver Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu, ko pasniedz laureāta dzimtenē. Visus laureātus no ES valstīm vienkopus š.g. 9. oktobrī sveiks arī īpašā pasākumā Eiropas Parlamentā Briselē.
Eiropas Pilsoņu balvas kandidātus katrā ES valstī ik gadu var nominēt nacionālie Eiropas Parlamenta deputāti - katrs var pieteikt vienu kandidātu. Pēc tam visu ES valstu izvirzītās kandidatūras izskata un gala lēmumu par 50 (ne vairāk) laureātiem pieņem Eiropas Pilsoņu balvas komiteja, ko veido Eiropas Parlamenta vadība – EP priekšsēdētājs, četri EP priekšsēdētāja vietnieki un divi bijušie EP priekšsēdētāji.
Eiropas Pilsoņu balvu Eiropas Parlaments iedibināja un piešķir kopš 2008. gada. Iepriekš no Latvijas balvu saņēmusi Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane (2012), Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte (2013), labdarības fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta (2015) un labdarības maratona “Dod Pieci” komanda (2017).
