Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.
Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.
Visaktīvāk pieslēgumu platjoslas tīklam šobrīd izmanto operatori Vidzemē, kas iznomājuši vairāk nekā 550km optiskā tīkla, kas ir vairāk nekā puse no jau iznomātajiem tīkla posmiem.
Pēc LVRTC rīcībā esošās informācijas šobrīd ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumi pieejami jau vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju vietās, kur operatori pieslēgušies un jau izmanto platjoslas tīklu.
“Lai gan tīkla izmantošana šobrīd ne tuvu nesasniedz tā kapacitāti, ir skaidrs, ka tīkla pieejamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai iedzīvotājiem reģionos varētu piedāvāt mūsdienu strauji pieaugošajam datu apjomam atbilstošus pakalpojumus,” uzsver platjoslas projekta īstenotājs LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Aronas pagasta pārvalde, kā arī netālu esošā Kusas pamatskola jau divus gadus izmanto reģionālā operatora nodrošināto īpaši ātrā interneta pakalpojumu. Pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns uzsver, ka nepieciešamība apstrādāt informāciju, operatīvi saņemt un sniegt datus ik mirkli pieaug un ir būtiska pat nelielās pašvaldībās. “Iestādes grib strādāt mūsdienīgi. Arī iedzīvotāji grib dzīvot vidē, kurā gan jaunieši, gan vietēji uzņēmēji var attīstīt savas prasmes un pakalpojumus, balstot tos uz modernām un, galvenais, pieejamām tehnoloģijām. Tāpēc jautājums par platjoslas interneta pieejamību ir jautājums par novada kā dzīves un darba vietas konkurētspēju,” norāda Andrejs Piekalns.
Arī reģionālie komersanti, kuri jau izmanto pieslēgumu platjoslas tīklam, uzsver, ka pašu spēkiem nespētu izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama tādu datu apjoma kvalitatīvai pārraidei, ko pieprasa mūsdienu patērētājs. SIA BVB Serviss Madonas novadā jau nodrošina īpaši ātra interneta pakalpojumus virknei klientu un ar cerību raugās arī uz projekta 2.kārtas attīstību, kas ļaus platjoslas internetu piedāvāt vairākām skolām, pagastu pārvaldēm un iedzīvotājiem. “Tādas kvalitātes pakalpojumu, kādu šobrīd nodrošinām klientiem, nespētu piedāvāt bezvadu risinājumi. Līdz šim pakalpojumam bija tehnoloģiski limiti, bet platjosla ir neizsmeļama,” atzīst SIA BVB Serviss valdes loceklis Gaitis Cirpons.
Kas ir platjoslas projekts
2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju "Eiropa 2020", kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam, nosakot, ka līdz 2020. gadam iedzīvotājiem nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s.
Latvijā projektu īsteno LVRTC. Projekta ietvaros LVRTC izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem tādus pakalpojumus kā, piemēram, internets un kabeļtelevīzija.
Platjoslas projekts ir bezpeļņas un tā mērķis ir nodrošināt platjoslas interneta infrastruktūras uzbūvi arī lauku teritorijās un zemas apdzīvotības teritorijās ar zemiem ekonomiskās attīstības rādītājiem.
Projekta 1.kārtas īstenošana noslēdzās 2015.gada augustā un jau 2016.gadā tika uzsākta projekta 2.kārta. Infrastruktūras izveidē 1.kārtā LVRTC ir investējis 3.3 miljonus Eur, saņemot 23.1 miljonu Eur līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. 2.kārtas īstenošanā LVRTC paredz investēt 7 miljonus Eur, saņemot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 39 miljonu Eur apmērā.
