“Īstenojot šo projektu, VNĪ vienlaikus sasniedz vairākus mērķus. Pirmkārt, tiek atjaunota valsts īpašumā esoša vēsturiski ļoti vērtīga ēka, un tās atjaunošana notiks, maksimāli cienot arhitektoniskās vērtības. Otrkārt, mēs varēsim piedāvāt modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi. Un visbeidzot – tas ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts iestāžu izvietošanai un valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanai,” skaidro R. Neimanis.
“Šis projekts iezīmē būtisku nākotnes Latvijas un nākotnes valsts pārvaldes tendenci, un ir svarīgi, lai šādu projektu mums būtu arvien vairāk. Optimizējot valsts iestāžu izvietojumu, tiks radīta moderna darba vieta, kurā saglabātas vēsturiskās vērtības, tradīcijas un ēkas sākotnējais raksturs. Šāda pārbūve un optimizācija ne vien atvieglos ikdienas darbu, bet arī ietaupīs valsts budžeta līdzekļus,” uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Atbildīgais būvprojekta vadītājs, arhitekts Aldis Polis, iecerējis saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, restaurējot autentiskos interjera elementus un apvienojot tos ar moderniem risinājumiem. Rekonstrukciju zināmā mērā atvieglo fakts, ka nams ir projektēts kā sabiedriskām vajadzībām izmantojama ēka, tādēļ tās plānojuma struktūra arī šodien ir piemērota birojiem.
Vienlaikus pārbūvi padara sarežģītu paviršie uzslāņojumi, kas radušies padomju laikos, kā arī tas, ka nams desmit gadus ir stāvējis tukšs. Tādēļ tiek pieļauts, ka daudz lietu atklāsies tikai pēc darbu uzsākšanas, kad tiks atsegtas vēsturiskās detaļas.
VNĪ projektā ieguldīs 11,5 miljonus eiro, un plānots, ka būvdarbi noslēgsies līdz 2020. gada beigām.
Jāatgādina, ka ēkas projekta autors Reinholds Georgs Šmēlings no 1879. līdz 1915. gadam bija Rīgas pilsētas arhitekts, tādēļ pēc viņa skicēm galvaspilsētā ir tapušas neskaitāmas sabiedriskās ēkas: vismaz 25 skolas, trīs slimnīcas, pieci ugunsdzēsēju depo, divi tirgi, naktspatversmes un administratīvās ēkas. Vēl šodien tiek ekspluatētas aptuveni simts Šmēlinga radītās publiskās ēkas.
Autentiskais neorenesanses stilā tapušais nams Aspazijas bulvārī 7 uzcelts 1891. gadā un līdz pat 2008. gadam nemainīgi lietots policijas vajadzībām. Ēka paplašināta jau aptuveni 1908. gadā, kā arī vēlāk – 20. gadsimta 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas gados ēka bija nodota milicijai. Šajā laikā veikta vien nebūtiska iekštelpu pārveidošana, piemēram, lielākās telpas ar starpsienām sadalītas mazākās. Pēc neatkarības atjaunošanas šeit darbojās Rīgas Galvenā policijas pārvalde, kas tagad atrodas jaunajā ēku kompleksā Gaujas ielā. Pēdējos gados veikta celtnes izpēte un izveidots pārbūves projekts, kura īstenošana sākas patlaban.
Vēsturiskā policijas ēka tiks pilnībā renovēta, tostarp uzlabota energoefektivitāte, izbūvēti jauni inženiertīkli, automātiskā vadības sistēma, nedaudz pārplānotas telpas un labiekārtots iekšpagalms. Pārbūves laikā telpu kopējā platība palielināsies no 6396,30 m2 līdz 7000,00 m2. Trešajā stāvā, tam pievienojot bēniņu apjomu, tiks izbūvēta jauna konferenču zāle ar 200 sēdvietām.
“No sirds gribu pateikties visiem, kas palīdzējuši tapt šim projektam – Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai, VNĪ, par pretimnākšanu, sapratni un prokuratūrai sniegto atbalstu. Mums ir liels prieks, pateicība un cerība, ka varēsim turpināt šā nama tradīciju - nodrošināt likumības un kārtības ievērošanu valstī. Ceram, ka jau pavisam drīz tiksimies šeit, lai saņemtu ēkas atslēgas no būvniekiem,” pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Plānots, ka rekonstruētajā namā tiks izvietotas desmit prokuratūras, kas pašlaik atrodas piecās dažādās vietās Rīgā (Dzirnavu ielā 113, Elizabetes ielā 2, Kr. Valdemāra ielā 17A, Stabu ielā 89, Kalpaka bulvārī 6), kā arī tulkošanas, IT, lietvedības un saimniecības nodrošinājuma struktūrvienības.
Prokuratūras vajadzībām VNĪ pērn atjaunoja Ogres rajona prokuratūras ēkas Krasta ielā 11 fasādi, kā arī notiek būvdarbi vēl vienā prokuratūras ēkā – Kalnciema ielā 14, Rīgā, kurus plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.
Nams Aspazijas bulvārī 7 ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa. Tas ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem.
Programmas ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.
