DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība
2
2

Saeima galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus Augstskolu likumā par studiju programmu īstenošanu valsts valodā visās augstskolās

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ceturtdien, 2018. gada 21.jūnijā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz arī privātajās augstākās izglītības iestādēs studiju programmas īstenot valsts valodā. Tāpat atbalstīts priekšlikums augstskolām ļaut izvēlēties  aģentūru studiju virzienu novērtēšanai, savukārt valdībai tiek dots deleģējums noteikt novērtēšanas prasības.

Šā gada pavasarī Saeima jau atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Tāpēc arī valsts un privātajās augstskolās un koledžās nepieciešami skaidri nosacījumi par studiju programmu īstenošanas valodu. Tādējādi valsts, pildot sev deleģēto funkciju izglītībā, nodrošina vienādas tiesības un nosaka vienlīdzīgas prasības visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja.

Grozījumi Augstskolu likumā nosaka, ka gan valsts, gan privātajās augstākās izglītības iestādēs studiju programmas īsteno valsts valodā, bet atsevišķos gadījumos – arī svešvalodā. Tā, Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Svešvalodā var apgūt arī tādas studiju programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Tāpat ES oficiālajās valodās var īstenot kopīgās studiju programmas, kā arī līdz 20% valsts valodā īstenotajās studiju programmās.

2017.gada statistikas dati liecina, ka ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās turpina pieaugt, sasniedzot 8 806 jeb 11% no visiem studējošajiem. Taču ārvalstu studentu skaita pieaugums nevar būt pašmērķis, svarīgi, lai studentiem būtu labas un kvalitatīvas studiju programmas un Latvijā ierastos studēt motivēti studenti. Augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, taču vienlaikus tas lielā mērā saistīts ar reputāciju ne tikai Latvijas augstākajai izglītībai, bet visai valstij, tāpēc kvantitāte nevar būt noteicošais faktors.

Lai atbalstītu un veicinātu augstākās izglītības internacionalizāciju, paaugstinātu augstākās izglītības iestāžu atbildību ārvalstu studentu piesaistē un sekmētu pozitīvas informācijas izplatīšanos par Latvijas augstākās izglītības sistēmu un studijām Latvijā, IZM kopā sadarbības partneriem izstrādāja Vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, kuru 2017. gada 17. novembrī parakstīja 12 augstākās izglītības iestādes.

2018. gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, 8 juridisko personu dibinātas koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI