Diskusijas ievadā Kantar TNS mediju pētījumu vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters informēja klātesošos par auditorijas datiem saistībā ar radio un televīzijas patēriņu Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū. Rumpēters norādīja, ka arvien lielāka auditorijas daļa priekšroku dod mediju satura patēriņam internetā, nevis izvēlas tradicionālos mediju kanālus. Internetā ik dienas sasniegtās auditorijas ziņā Latvija 2017. gadā apsteidza gan Lietuvu, gan Igauniju.
Radio un televīzijas sasniegtās cittautiešu auditorijas (Reach%) rādītāji ir stabili, ar nelielu radio auditorijas samazinājumu 2017. gadā, bet šobrīd tas neliecina par būtisku radio klausītāju auditorijas samazināšanos cittautiešu vidū. 2017. gadā radio staciju topa līderis (Share%) starp cittautiešiem Latvijā bija Latvijas Radio 4, savukārt skatītākais televīzijas kanāls bija Pirmais Baltijas Kanāls (PBK). Jāņem vērā, ka dažādās vecuma grupās rādītāji atšķīrās. Cittautiešu auditorijā vecumā no 12-24 gadiem skatītākais TV kanāls bija 3+, savukārt klausītākais radio bija Eiropas Hitu Radio (EHR). Auditorijas pētījumi liecina arī par atšķirīgu patērēto mediju satura izvēli cittautiešu vidū. Ja gados vecāki cilvēki vairāk izvēlas dažādus informatīva satura raidījumus, tad jauniešu auditorija (12-24 gadi) vairāk patērē izklaides saturu un sporta pārraides. Televīzijas auditorijas pētījuma dati atspoguļo arī to, ka jauniešu auditorija labprātāk patērē saturu arī latviešu valodā, savukārt gados vecāko auditorijas daļu vairāk interesē saturs krievu valodā. Rumpēters uzsvēra mediju radītā satura nozīmību, ar to daļēji skaidrojot interneta patēriņa pieaugumu, jo internetā ir pieejams daudzveidīgs un interesants saturs visām mērķauditorijām, un šobrīd tas ir izaicinājums tradicionālajiem medijiem.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa iepazīstināja auditoriju ar esošās situācijas analīzi nacionālās drošības kontekstā. Bērziņa norādīja, ka politisko un militāro mērķu sasniegšanai tiek izmantots integrēts militāro un nemilitāro paņēmienu lietojums. Lai risinātu mūsdienu drošības jautājumus, vajadzīga visaptveroša iesaiste un sabiedrības saliedētība. Dzīvojot dažādās informācijas telpās, atsevišķos jautājumos sabiedrība polarizējas, tajā pašā laikā sabiedrībā ir arī daudz saskarsmes punktu, kurus varam akcentēt un veidot saprašanos. Pētniece norādīja, ka ir jautājumi, kuros krievvvalodīgā auditorija ir "citādi domājoša", bet atšķirības uzskatos nedrīkst interpretēt kā nelojalitāti Latvijai. Ņemot vērā, ka cittautieši ir salīdzinoši liela sabiedrības daļa, ir svarīgi saprast kā uzrunāt šos cilvēkus. Jāmeklē dažādas platformas, kurās mēs varam mijiedarboties, ne tikai mediju sektorā, bet arī citviet. Pētniece aicināja neakcentēt tēmas, kuras polarizē sabiedrību, bet gan risināt aktuālās problēmas par kurām sabiedrība spēj vienoties. Polarizēta sabiedrība rada ilgtermiņa problēmas Latvijas attīstībā un riskus nacionālajai drošībai. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību, svarīgi ir pētīt ne tikai krievvalodīgo mediju auditoriju, bet arī auditoriju, kas patērē medijus latviešu valodā, jo ir gadījumi, kad šīm auditorijām veidojas nepareizi priekšstati vienai par otru un tas arī var būt pamats saspīlējuma veicināšanai. Jāņem vērā, ka atsevišķi viedokļi ir ļoti nostiprināti un ir praktiski neiespējami pārliecināt auditoriju par pretējo, bet, neraugoties uz atšķirībām pasaules notikumu interpretācijā, pastāv iespējas atrast vienojošo saistībā ar Latvijas attīstību. Ar krievvalodīgo auditoriju ir jārunā, ja vēlamies risināt šos jautājumus, vairāk fokusējoties uz tēmām, kas ir saistītas ar Latviju, un šeit Bērziņa saredz iespēju uzrunāt un iesaistīt krievvalodīgo auditoriju.
Eksperti paneļdiskusijā apmainījās ar viedokļiem, saistībā ar krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu Latvijas mediju telpā. Latvijas Radio 4 kanāla direktore Ilona Madesova norādīja, ka izpratne par kvalitatīva satura standartiem sabiedrībā ir ļoti dažāda, un pauda prieku par LR4 auditorijas divkāršošanos Latgales reģionā pēc LR Latgales studijas izveides. Madesova piekrita iepriekš paustajam, ka mediji nav informācijas kara dalībnieki, bet gan nodarbojas ar žurnālistiku un mediju vienīgais karš ir par žurnālistikas objektivitāti un vārda brīvību, kā arī norādīja, ka nepiekrīt apgalvojumam, par divām dažādām informācijas telpām, norādot, ka šeit var runāt par izvēlētajiem akcentiem.
Radio Baltkom un "Vesti Segodnja" žurnālists Abiks Elkins akcentēja, ka veidojot raidījumus novērojama tendence, ka arī krievvalodīgo starpā pastāv atšķirīgi viedokļi un bieži vien rodas asas diskusijas radio klausītāju starpā. Elkins arī uzsvēra, ka, veidojot programmu, medijam ir svarīgi sekot līdzi tam, kas sabiedrībā notiek un kas tai ir svarīgs, piemēram, sociālā nevienlīdzība, medicīna u.c. tēmas pārklājas gan latviešu, gan Latvijā veidotajos krievu medijos un kopumā izvēlētie temati ir līdzīgi. Jautājumi, kas mūs vieno, ir krietni vien vairāk, nekā jautājumi, kas mūs šķeļ.
Portāla Rus.lsm.lv galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis norādīja, ka auditorija ir ļoti fragmentēta arī ģeogrāfiski, to interneta medijā var ērti saskatīt. Auditorijas intereses Latvijā atšķiras – reģioni ļoti alkst, lai galvaspilsētā viņi tiktu pamanīti, un lielo mediju dienas kārtībā apskatīti konkrētajam reģionam svarīgi jautājumi.
Dautkom TV pārstāve Jeļena Pankeviča, savukārt, uzskata, ka ar krievu auditoriju jārunā valodā, kuru viņi saprot, taču tam jānotiek caur Latvijas medijiem. Viņa arī atzina, ka medijiem vairāk jāieklausās sabiedrībā, jo, viņasprāt, cilvēki gaida, ka mediji nāks talkā iedzīvotājiem, sapratīs viņus un viņu problēmas, bet ikdienā mediji no šī skatupunkta runā reti. Pankeviča arī norādīja, ka jāveicina latviešu valodas lietošana, par piemēru minot Daugavpili, kurā dzīvo ļoti liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits un ikdienā saziņai izmanto sev ērtāko krievu valodu, tādejādi neveicinot latviešu valodas zināšanas, kas protam ietekmē arī mediju lietošanas paradumus.
Pētniece un NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekle Oksana Žabko akcentēja medijpratības jautājumu, norādot, ka ar dažādu diskusiju palīdzību ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu. viņasprāt, Latvijā trūkst šādu diskusiju un zināšanu, lai ilgtermiņā veicinātu Latvijas sabiedrības saliedēšanu, norādīja Žabko.
Anatolijs Golubovs, portāla Rus.delfi.lv galvenais redaktors, norādīja, ka Krievijas mediju loma dažbrīd tiek pārspīlēta un arī Krievijas medijiem, tāpat kā Latvijas medijiem, ir savas problēmas. Golubovs informēja, ka apskatot portāla Rus.delfi.lv statistiku, ir skaidri redzams, ka krievu sadaļā cilvēki lasa informāciju un viņiem interesē informācija, par notiekošajiem procesiem Latvijā. Mēs nevaram šeit runāt par to, ka krievvalodīgā auditorija nav sasniedzama, es uzskatu, ka mēs varam viņus uzrunāt!
NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka 2017.gadā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst sabiedrības uzmanību medijpratības jautājumiem.
