Saeima, pieņemot Zemes pārvaldības likumu, uzdeva valdībai šādus noteikumus izdot līdz 2016. gada 31. decembrim, bet tas joprojām nav izdarīts.
Jūra dažādu faktoru ietekmē ir noskalojusi un turpinās noskalot krastus, tieši tāpēc Civillikuma 1104. pants kopš tā pieņemšanas pirmskara Latvijā nosaka: "Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas". Civillikuma tēvi normu izstrādājuši, lai nepieļautu ne liedaga, ne pašas jūras nonākšanu privātā īpašumā. Savukārt Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta līdzšinējā rīcība jautājuma risināšanā rada bažas par vēlmi ignorēt likumu, jo Kadastra kartē vairāku privātu īpašumu robežās atrodas ne tikai liedags, bet pat jūra.
Ņemot vērā, ka piekrastes erozijas procesi turpināsies, ir svarīgi regulāri aktualizēt valsts īpašumā esošo teritoriju, nepieļaujot ne teritoriālo jūras ūdeņu, ne daļas liedaga "nonākšanu" atsevišķu privātu personu īpašumā, kas apdraud brīvu piekļuvi jūrai jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Gadījumā, ja tiks pieļauta iespējamība teritoriālos jūras ūdeņus "interpretēt" kā privātīpašumu, tad šobrīd uzmanības lokā esošā problēma ar "kuģi – māju" salīdzinājumā ar šādas rīcības sekām šķitīs pavisam maznozīmīga.
LPS aicina valdību ievērot Civillikumu, izpildīt Zemes pārvaldības likumā Ministru kabinetam noteikto uzdevumu un nepieļaut iespējamību, ka liedags vai pat jūras ūdeņi vairs nav valsts īpašumā tikai tāpēc, ka valsts nav noteikusi kārtību, kādā Kadastra kartē tiek aktualizēts valsts īpašumā esošais liedags. "Ceru, ka Ministru kabinets tomēr uzdos Tieslietu ministrijai ievērot gan Civillikumu, gan izpildīt Zemes pārvaldības likumā noteikto pienākumu. Pretējā gadījumā, iespējams. drīz sagaidīsim nākamos stāstus par "māju – kuģi" liedagā," pauž LPS padomniece Sanita Šķiltere.
LPS uzskata, ka Civillikuma autori ir bijuši ļoti tālredzīgi, nosakot, ka visa jūras piekraste līdz tai vietai, kuru sasniedz vai nākotnē sasniegs jūras augstākās bangas, ir visu Latvijas iedzīvotāju, nevis atsevišķu indivīdu īpašums.
