Ziņojuma struktūra un analīze par laika posmu no 2012. līdz 2017. gadam aptver galvenos preses brīvību raksturojošos elementus, tai skaitā, analizē tendences mediju brīvības, mediju daudzveidības, mediju neatkarības un žurnālistu drošības jomās. Ziņojums izceļ vairākas negatīvas tendences, īpaši attiecībā uz drošības apstākļiem, kādos jādarbojas žurnālistiem. Fakti atspoguļo satraucošu ainu par nogalināto žurnālistu skaitu pasaulē – vidēji tiek nogalināti divi žurnālisti nedēļā. Turklāt 9 no 10 gadījumiem vainīgie netiek sodīti. Bailēs par savu drošību žurnālisti arvien vairāk piemēro pašcenzūru.
"Pētījums ne vien izgaismo jaunas globālās tendences, bet vienlaikus ir nepārprotams aicinājums rīkoties, lai kopīgi, sadarbojoties starpvaldību organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām, akadēmiskām aprindām, žurnālistiem un mediju profesionāļiem, novērstu to izraisītās problēmas. Svarīgi ir neaizmirst, ka vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, kas ir neatņemams ilgtspējīgas attīstības elements visiem," uzsver I. Bokova.Ieskats ziņojuma
kopsavilkumā pieejams šeit:
http://unesdoc.unesco.org/imag
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 195 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
