Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā (Register of Good Safeguarding Practices) tika iekļautas trīs iniciatīvas. Par veiksmīgām un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamām Komiteja atzina šādas prakses: amata prasmju skola ULUV (Slovākija), Kobzas un rataliras tradīcijas ilgtspējīgas attīstības programma (Ukraina) un Omānas Jauniešu Izglītības kuģis – miera un kultūru dialoga programma (Omāna).
Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (List of Intangible Cultural Heritage in Need of Urgent Safeguarding) šogad tika iekļautas divas vērtības – lietus izsaukšanas un labklājības nodrošināšanas rituāls Vosana un ar to saistītās prakses (Botsvāna) un Reog Ponorogo rituālais priekšnesums (Indonēzija).
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity) šogad tika iekļautas 58 jaunas vērtības. Starp tām ir dažādi festivāli un tradicionāli svētki – piemēram, Jaunā gada svinības Novruz (arī Nauruz, Nevruz, Navrus), ko bija pieteikušas 13 valstis (Afganistāna, Azerbaidžāna, Indija, Irāna, Irāka, Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Pakistāna, Tadžikistāna, Turcija, Turkmenistāna un Mongolija). Un arī Ķīna starptautiskajam sarakstam pieteica Pavasara sagaidīšanas svinības, kas vienlaikus ir Ķīnas Jaunais gads. Reprezentatīvajā sarakstā tika iekļautas arī dažādas amata prasmes, piemēram, Parīzes cinka jumtu meistaru amata prasme (Francija), norvēģu tautastērpu darināšana un valkāšana (Norvēģija), Alepo ziepju izgatavošana (Sīrija) u. c. Uzmanību un atzinību izpelnījās arī vairākas gastronomiskās tradīcijas, piemēram, Astūrijas sidra kultūra (Spānija), Tomjum Kung zupas gatavošana (Taizeme), Malaizijas brokastu kultūra (Malaizija), arābu kafija (Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Katara, Saudi Arābija un Jordānija) un sakē gatavošanas tradīcijas (Japāna). Igaunija šim sarakstam iesniedza divus pieteikumus – mulgi putras gatavošanu un ēšanu Mulgimā novadā un kopīgi ar Ukrainu gatavoto pieteikumu – Pisanka, kas ir ukraiņu olu krāsošanas tradīcija. Lielu starptautisku vērību guva arī 16 arābu valstu kopīgi sagatavotais pieteikums par hennas rituāliem, estētiku un pielietojumu sabiedrībā.
Asunsjonā izskatāmo jautājumu lokā bija Āfrikas valstu pārskati par UNESCO 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanu un citi jautājumi. Tika izskatītas arī nevalstisko organizāciju atskaites par savu darbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Šobrīd vairāk nekā 200 nevalstiskās organizācijas no visas pasaules ir UNESCO akreditētas kā tādas, kas var sniegt padomu nemateriālā kultūras mantojuma dažādās jomās. Starp tām ir arī Latvijas biedrības “Serde” un “Suitu kultūras mantojums”. Paralēli Komitejas sesijas darbam noritēja dažādi ar nemateriālo kultūras mantojumu saistīti prezentāciju un diskusiju pasākumi, kur lielu atbalstu guva Ukrainas rīkotā diskusija “Nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzība kara apstākļos 2022-2024”.
Komitejā tika arī nolasīta vairāku valstu, tostarp Latvijas kopīgi gatavotā deklarācija, kas asi nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzsverot, ka karš Ukrainā ir nodarījis neatgriezeniskus postījumus arī materiālajam un nemateriālajam mantojumam.
Latviju Komitejas 19. sesijā Asunsjonā, Paragvajā pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere un Starpnozaru mākslas grupas pārstāve Signe Pucena.
“UNESCO 2003. gada konvenciju 2024. gadā ir parakstījušas vēl divas valstis – Dienvidāfrika un Sjerra Leone. Līdz ar to šobrīd 183 pasaules valstis ir atzinušas, ka uzskata savu nemateriālo kultūras mantojumu par aizsargājamu un saglabājamu vērtību. Paragvajā mums atkal bija dota iespēja satikt daudz un dažādu zemju pārstāvjus, uzzināt viņu stāstus, kaut nedaudz iepazīt viņu kultūru un apjaust, cik dažādi un vienlaikus līdzīgi esam. Bija aizkustinoši redzēt, kādā vienprātībā tika atbalstīta Ukraina tās centienos sargāt savas vērtības kara apstākļos. Satiekot tālu zemju pārstāvjus, vienmēr ir lepnums un gods teikt “Esam no Latvijas”,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere.
Notikums pulcēja vairāk nekā 900 dalībniekus no 120 pasaules valstīm – gan Komitejas locekļus no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām un starpvaldību institūcijām, kā arī pētniekus, ekspertus, kultūras mantojuma kopienu pārstāvjus. Sesijas atklāšanā komitejas dalībniekus sveica gan UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē, gan viņas vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone, gan Paragvajas prezidents Santjago Penja.
