Viņš norādīja, ka Latvijas ieslodzījuma iestādēs ik gadu ir tūkstošiem gadījumu, kad no ieslodzītajām personām tiek izņemtas SIM kartes. Pārsvarā tās ir priekšapmaksas kartes, kuras iespējams iegādāties un lietot, neizpaužot savu identitāti. "Aptuveni 93% no izņemtajām SIM kartēm ir anonīmās, kas pārsvarā tiek lietotas, lai turpinātu uzturēt noziedzīgās saites ar kriminālo pasauli". Mobilo ierīču lietošana ieslodzījuma vietās nav atļauta, taču regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad šīs ierīces kopā ar nereģistrētajām SIM kartēm tiek nodotas sodītajai personai. Reģistrētā kartiņa ļautu atvieglot disciplinārās atbildības piemērošanu ieslodzītai personai arī gadījumos, ja kartiņa tiek atrasta ne pie paša ieslodzītā. Šobrīd procesuālās darbības pierādījumu savākšanai aizņem krietni vairāk laika. Tūkstošiem sodu, kas jāpiemēro, netiek piemēroti valsts neizdarības dēļ," uzsvēra R.Bunka
Arī Aigars Evardsons, Latvijas juristu apvienības valdes loceklis uzskata, ka valstī jāsakārto likumdošana, lai šādas darbības mazinātu. Kā piemēru viņš minēja Lietuvu, Poliju, Vāciju un citas Eiropas Savienības valstis, kur šādas likuma normas, kas liedz lietot nereģistrētas SIM kartes, jau ir iekļautas likumos. Savukārt, Norvēģijā jebkura persona var noskaidrot, kam pieder kāds konkrētais mobilā tālruņa numurs.
R.Bunka norādīja, ka SIM karšu reģistrācija nes arī citus labumus – krāpnieki un izspiedēji parasti zvana no nereģistrētās kartes, savukārt likuma izmaiņu gadījumā viņi būs spiesti meklēt citus, daudz sarežģītākus risinājumus, kas mazinātu šādu gadījumu skaitu.
Kā ziņots, 12.maijā Rīgā notika starptautiska ekspertu konference "Datu plūsmas kontrole – būtisks sabiedrības drošības elements. Risinājumi un ierobežojumi", kuru rīkoja Latvijas juristu apvienība sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridisko fakultāti.
Konferences laikā eksperti diskutēja par datu plūsmas kontroli un privātumu, citās Eiropas Savienības valstīs nesen pieņemtajiem lēmumiem, par ieviesto risinājumu efektivitāti un iespējamajiem tehniskajiem vai juridiskajiem ierobežojumiem, kā arī citiem jautājumiem, kas skar datu plūsmas drošību.
Konferencē piedalījās drošības, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, juristi, tehnoloģiju eksperti, akadēmiskie spēki un lēmumu pieņēmēji no Latvijas un Igaunijas.
Latvijas juristu apvienība.
