Konferenci ,,LU pirmajam rektoram, profesoram Ernestam Felsbergam - 150" atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, uzsverot pirmā rektora Alma Mater šūpulī likto vērtību pamatīgumu un mūsdienīgumu. Konferencē uzstājās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. phil., Māra Kiope ar referātu "Rektora E. Felsberga principi", Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātesprofesors, Dr. hist Ēriks Jēkabsons ar referātu "Profesors E. Felsbergs (1866-1928): Vieta Latvijas vēstures telpā". Savukārt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Dr.phil., Ilze Rūmniece ar savu lasījumu iepazīstināja ar LU pirmā rektora skatījumu klasiskajā humanitārajā izglītībā.
LU pirmais rektors Ernests Felsbergs ir viens no tiem, kurš savu dzīvi veltījis, lai izveidotu Latvijas Universitātes pamatus. Šis drošais pamats ir racionāla skaidrība, vienkāršība, patiesā, labā un skaistā izkopšana, rūpes par cilvēkiem, kas strādā kā mācībspēki un zinātnieki, koleģiālas kopības veidošana, kas ļautu attīstīties personībai.
Ernests Felsbergs realitāti skatīja kopsakarībās. Vispirms tās ir rūpes par izglītību kā kopējo labumu. Rūpēties par kopējo labumu nozīmē nevis atmest citiem to, kas pašam paliek pāri, bet gan cieņpilni un atbalstoši raudzīties uz citu cilvēku, vēlot tam labumu viņa paša dēļ. Un vienmēr uzsvēra, ka kultūra sabrūk tikai tad, ja ir iekšēji satrunējusi un tās nesēji – morāli pagrimuši vai zaudējuši dzīvēs cīņās nepieciešamo svaigumu un spēku.
Sagaidot Alma Mater 85 gadu jubileju, LU Bibliotēka sagatavoja grāmatu "Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs: dzīve un darbs". Minētajā izdevumā, kas papildināts ar fotogrāfijām un arhīva materiāliem, sniegts profesora dzīves, zinātniskā un sabiedriskā darba apskats Latvijas valsts, zinātnes un Latvijas Universitātes attīstības kopsakarībās.???
1920. gada 17. augustā, atgriežoties Latvijā, E. Felsbergs uzsāka darbu Latvijas Augstskolā (vēlākajā Latvijas Universitātē) kā profesors un jau 1920. gada 3. septembrī tika apstiprināts par pagaidu rektoru. Vēlētā rektora amatā profesors E. Felsbergs bija neilgu laiku - sākot no 1922. gada septembra līdz savu pilnvaru nolikšanai 1923. gada jūlijā. Viens no svarīgākajiem darbiem tolaik bija izstrādāt Universitātes Satversmes projektu, nostiprināt akadēmiskā personāla sastāvu un gādāt par ārzemju speciālistu piesaisti universitātei.
Konferences ietvaros muzikālu veltījumu E. Felsberga piemiņai sniedza E. Felsberga mazmazmazmeita dziedātāja Katrīna Paula Felsberga.
LU pirmā rektora Ernesta Felsberga 150 gadu jubilejas atzīmēšana sākās vakar, 6. novembrī, ar atceres pasākumu Meža kapos.
Šodien Bibliotēkā Kalpaka bulvārī tiek atklāta izstāde ,,Bibliotēku dārgumi: E. Felsbergam - 150’’, kurā var iepazīties ar dokumentālajām liecībām par profesora aktīvo darbu, izstāde atklāj veidotā LU Mākslas kabineta un viņa paša personīgās bibliotēkas dārgumus -grāmatas par un ap mākslu, attēlizdevumus, arī atsevišķus saglabājušos priekšmetus. Izstādē eksponētais materiāls aptver mākslas izglītībai paredzētās tematikas visus aspektus un periodus, bet E. Felsberga kā mākslas zinātnieka sirdslieta bija antīkā, īpaši grieķu, māksla. Izstāde papildināta ar audiogidu.
LU pirmā rektora Ernesta Felsberga 150 gadu jubilejā LU tiek atvērts arī Ernesta Felsberga grāmatas ,,Akropole un Partenons’’ faksimilizdevums. Pirmoreiz grāmata tika izdota Rīgā 1926. gadā. Faksimilizdevuma sagatavotāji devās uz Atēnām, lai iemūžinātu Partenonu un citus Akropoles tempļus tādā pašā rakursā, kā to savulaik izdarīja E. Felsbergs, un varētu ievietot jaunās fotogrāfijas līdzās vecajām. Gadsimta gaitā ir atklāti jauni fakti par Akropoles vēsturi un radikāli mainījušies tempļu konservācijas un restaurācijas principi, paņēmieni un materiāli. Visi Partenona noslēpumi vēl nav atklāti.
Latvijas Universitātes
Mediju un mārketinga centrs
